Būtiski dārgāka kļuvusi gāze (+22,3%), cietais kurināmais (+22,8%), siltumenerģija (+9,2%), atkritumu savākšana (+14,0%), kā arī citi ar mājokļa uzturēšanu saistīti izdevumi. Ievērojami dārgāki kļuvuši ēdināšanas, viesnīcu, medicīnas, atsevišķi izglītības, finanšu un personīgās aprūpes pakalpojumi.
Salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, ievērojami dārgākas kļuvušas daudzas pārtikas preces, īpaši maize (+17,6%), gaļa un gaļas produkti (+8,4%), zivis un zivju produkti (+16,7%), siers (+21,3%), piena produkti (+14,8%), informē CSP.
Savukārt lielākā pazeminošā ietekme uz cenu līmeni pērn bija telekomunikāciju pakalpojumiem (-6,4%). Lētāki kļuva gan fiksēto, gan mobilo telekomunikāciju pakalpojumi, kā arī interneta lietošana. Cenas pazeminājās arī datortehnikai, mobilajiem telefoniem, sporta un atpūtas piederumiem, TV, audio un video aparatūrai.
Pērn būtiskas cenu pārmaiņas nav novērotas apģērbam un apaviem, sadzīves tehnikai, autotransporta iegādei, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, dzelzceļa transporta, apdrošināšanas un pasta pakalpojumiem.
Savukārt administratīvi regulējamās cenas 2005.gadā pieaugušas par 7,5%, informē CSP.
“Nord/LB” Latvija Makroekonomiskas analīzes grupas speciāliste Olga Ertuganova prognozē, ka 2006.gadā inflācija varētu samazināties līdz 5,5%, bet ļoti iespējams arī, ka kopējā inflācija tomēr nekritīsies zem sešiem procentiem. Kaut arī nākamajos gados sagaidām būtisku inflācijas tempu samazinājumu, skaidrs, ka līdz 2007.gada vidum, kad tiksim vērtēti pēc Māstrihtas kritērijiem, gandrīz nav iespējams samazināt inflāciju līdz trīs procentiem, un Latvija iestāšanās eirozonā 2008.gadā šķiet arvien nereālāka.
2005.gada pēdējos divos mēnešos ir iezīmējusies cenu pieauguma palēnināšanas tendence, tomēr kopējie gada rādītāji ir visai neiepriecinoši. Ja 2004.gadā vidējā inflācija bija 6,2 procenti, un tas tika uzskatīs par izņēmuma gadījumu, tad šogad vidējā inflācija ir jau 6,8 procenti, prognozē Ertuganova.
Viens no galvenajiem inflāciju ietekmējošajiem faktoriem ir ārkārtīgi straujais naftas un naftas produktu cenu pieaugums, kas ietekmējis ne tikai transporta sektoru, bet gandrīz visas ekonomikas nozares.
“Diemžēl šī tendence turpināsies arī nākamgad. Un atkal, kā arī kā degvielas sadārdzinājuma gadījumā, jāatzīmē, ka cenu pieaugums šajā grupā parasti izraisa spirāles efektu, jo to izjūt gandrīz katrs Latvijas uzņēmējs un ražotājs, tādējādi vēlāk mazākā vai lielākā mērā tas atspoguļojas citu preču cenās, kas vēlreiz paceļ kopējo cenu līmeni,” norāda eksperte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!