Par cukura ražošanas pārtraukšanu 2006./2007.gadā "Jelgavas cukurfabrikai" būs iespēja saņemt tā saukto restrukturizācijas atbalstu, kas par cukura kvotas tonnu pirmajos divos reformas gados - 2006./2007.un 2007./2008.tirdzniecības gadā - noteikts 730 eiro (513 lati). Šāds atbalsts būs pieejams ar nosacījumu, ka cukura ražošanas iekārtas tiks demontētas pilnībā. Savukārt, ja iekārtas tiks demontētas daļēji, tad šis atbalsts būs 547,5 eiro (384,8 lati) par tonnu.
Ja cukura ražošanu nolems pārtraukt abas cukurfabrikas, pilnībā demontējot iekārtas un atsakoties no cukura ražošanas kvotas, tad kopējais restrukturizācijas maksājums, kādu saņems cukura industrijā strādājošie, būs 48,548 miljoni eiro (34 miljoni latu). Šie līdzekļi būs jāsadala starp abām fabrikām un cukurbiešu audzētājiem. Zemnieki saņemtu vismaz 10% no kompensācijas.
Visvairāk restrukturizācijas atbalstā - 27,367 miljonus eiro (19,23 miljonus latu) saņemtu "Jelgavas cukurfabrika". Šis atbalsts būtu pieejams ar nosacījumu, ka cukura ražošanas iekārtas tiktu demontētas pilnībā. Savukārt, ja tā veiktu daļēju iekārtu demontāžu, tad tā šajā restrukturizācijas atbalstā saņemtu 22,806 miljonus eiro (16 miljonus latu).
Kompensācijas jeb restrukturizācijas maksājums par brīvprātīgu atteikšanos no cukura ražošanas kvotām un ražošanas pārtraukšanu paredzētas četros reformas gados. 2006./2007. un 2007./2008.tirdzniecības gadā kompensācija būs 730 eiro par cukura tonnu (513 lati), kas ir vislielākais piedāvātais maksājums. 2008./2009.tirdzniecības gadā kompensācija samazināsies līdz 625 eiro (439 latiem), bet 2009./2010.gadā - 520 eiro (365 lati).
Restrukturizācijas atbalsts būs pieejams tā sauktajā Restrukturizācijas fondā, kurā pirmajos trīs reformas gados noteikti maksājumi būs jāveic visām tām ES cukura ražotnēm, kas nolems turpināt ražošanu pēc ES cukura tirgus reformas nosacījumu ieviešanas.
Restrukturizācijas maksājums 2006./2007.tirdzniecības gadā noteikts 89 lati par saražoto cukura tonnu, 2007./2008.gadā - 122 lati, bet 2008./2009.gadā - 80 lati par tonnu. 2009./2010.gadā un turpmāk šis maksājums vairs nebūs jāmaksā.
Ņemot vērā Latvijas kopējo cukura ražošanas kvotu - 66 505 tonnas -, abām Latvijas cukurfabrikām restrukturizācijas maksājumā pirmajā reformas gadā būtu jānovirza gandrīz seši miljoni latu. No tiem aptuveni 3,5 miljoni latu šajā fondā 2006./2007.tirdzniecības gadā būtu jāiemaksā "Jelgavas cukurfabrikai", liecina aģentūras LETA aprēķini.
Daži ES valstu uzņēmumi jau paziņojuši, ka slēgs savas cukura ražotnes. Abas Latvijas cukurfabrikas līdz šim vērtēja iespējas strādāt tirgū pēc ES cukura reformas. Šodien par iespējām strādāt reformētajā ES cukura tirgū lēma "Jelgavas cukurfabrikas" akcionāri, bet nākamnedēļ, 14.martā, šo jautājumu izskatīs "Liepājas cukurfabrikas" akcionāri.
"Jelgavas cukurfabrika" 2004.gadā nopelnīja 2,145 miljonus latu, kas bija par 34% vairāk nekā 2003.gadā nopelnītie 1,599 miljoni latu. Kompānijas neto apgrozījums 2004.gadā bija 17,004 miljoni latu, kas bija par 6,2% mazāk nekā cukurfabrikas neto apgrozījums 2003.gadā, kad tas bija 18,13 miljoni latu.
"Jelgavas cukurfabrikas" neto apgrozījums 2003.gadā bija par 21% lielāks nekā 2002.gadā, kad tas bija 14,93 miljoni latu. Cukura ražotāja 2002.gadā nopelnīja 983 844 latus.
Saskaņā ar Uzņēmumu reģistrā atrodamajiem dokumentiem "Jelgavas cukurfabrikas" akciju kontrolpaketes īpašniece ir Jolantai Aukšmukstei pilnībā piederošā SIA "LS Invest", liecina žurnālista Lato Lapsas izveidotais saraksts ar 75 Latvijas uzņēmējiem, kuriem piederošajām uzņēmumu kapitāldaļām atbilst vislielākā 2004.gadā gūtā peļņa.
35% fabrikas akciju pieder Lielbritānijas kompānijai "ED& F MAN Sugar". Neliela daļa akciju pieder fabrikas strādniekiem un cukurbiešu audzētājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!