Lielākie papildus līdzekļi tiek plānoti veselības aprūpes sistēmai - 53,9 miljoni latu, Eiropas Savienības (ES) fondu apguvei - 22 miljoni latu, mērķdotācijām, investīcijām pašvaldībās - 19,2 miljoni latu, pedagogu darba samaksas palielināšanai - 12,6 miljoni latu.
Par 11 miljoniem latu pieaugušas Latvijas iemaksas ES budžetā, ņemot vērā straujo IKP pieaugumu, iekšlietu sistēmai atvaļinājuma pabalstu izmaksai papildus tiks piešķirti 10 miljoni latu, bet 4,2 miljoni latu nepieciešami pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu dotācijām, lai nebūtu jāpalielina biļešu cenas.
Bet 35,8 miljoni latu budžeta grozījumos paredzēti, lai kompensētu lauksaimniekiem sausuma radītos zaudējumus. Sociālajā budžetā būs jāparedz 19 miljoni latu pensiju indeksācijas nodrošināšanai, bet slimību pabalstu izmaksai nepieciešami vairāk nekā 4 miljoni latu.
Grozot šī gada valsts budžetu, tā pamatbudžeta ieņēmumi prognozēti 2,461 miljardi latu un izdevumi noteikti 2,739 miljardu latu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu pieaugums, salīdzinot ar apstiprināto plānu ir 131,0 miljoni latu jeb par 5%.
Valsts konsolidētā budžeta (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summa, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem) ieņēmumi prognozēti 3,391 miljardi latu, bet izdevumi, ieskaitot tīros aizdevumus 3,553 miljardi latu.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 945,5 miljoni latu un 801,7 miljonu latu apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret apstiprināto plānu ir 31,4 miljoni latu jeb par 4,1%.
Plānots, ka Saeima budžeta grozījumus pirmajā lasījumā varētu izskatīt 12.oktobrī, bet 19.oktobrī tos varētu pieņemt otrajā lasījumā. Budžeta grozījumi spēkā stātos ar šā gada novembri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!