Roze norādīja, ka tuvāko dienu laikā Latvija Krievijai nosūtīs diplomātisku notu, kurā lūgs paskaidrot radušos situāciju, kā arī atcelt muitas aizliegumu Latvijas zivju produkcijas importam.
Roze uzsvēra, ka muitas aizliegumu nedrīkstēja piemērot, bet aizdomu gadījumā par produkcijas kvalitāti bija jāveic stingrāka kontrole. Savukārt Kaļužnijs uzsvēra, ka pašlaik ir nevis jāmeklē vainīgie, bet jārisina problēmas.
Jau ziņots, ka pērn oktobrī Krievijas atbildīgās institūcijas aizliedza Latvijas zivju pārstrādātāju produkcijas importu.
Kopš ierobežots Latvijas zivju produktu eksports uz Krieviju, nozarei radīti zaudējumi vairāku miljonu latu vērtībā. Iepriekš mēnesī zivju produktu pārdošana Krievijā ienesa aptuveni divus miljonus latu, bet pašlaik eksports uz šo valsti sasniedz tikai 10% no iepriekšējā apjoma.
Par aizturēto Latvijas zivju produkcijas eksportu Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas vēstniecību iesniegs diplomātisko notu Krievijas Ārlietu ministrijai, otrdien valdību informēja Roze.
Latvijas Zivrūpnieku savienības vadītājs Didzis Šmits valdības sēdē uzsvēra, ka situācija nozarē ir kritiska. Ja krīze netiks atrisināta, tuvākajā laikā no zivrūpniecības uzņēmumiem varētu atlaist 2000-2500 darbiniekus, bet ilgtermiņā sekas nozarē varētu būt vēl ievērojamākas.
Piemēram, Šmits minēja Ventspils uzņēmumu "Unda", kurā jau tuvākajā laikā varētu atbrīvot 200 darbiniekus, bet februārī tas savu darbību varētu apturēt pilnībā.
Uzņēmums "Brīvais vilnis" no darba atbrīvojis aptuveni 100 darbinieku.
Jau ziņots, ka Krievija 2006.gada oktobrī konstatēja paaugstināta benzopirēna saturu uzņēmumu "Brīvais vilnis" un SIA "Gamma A" ražotajos zivju konservos un abiem uzņēmumiem aizliedza produkcijas eksportu.
Krievija aizliegusi arī vairāku citu Latvijas uzņēmumu šprotu konservu importu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!