Grāvītis skaidroja, ka lata vērtības samazināšana liktu cenām kāpt vēl vairāk, no kā ciestu visi. Sadārdzinātos importētās preces, izejvielas, energoresursi. Cerētais atvieglojums uzņēmējiem līdz ar to arī būtu vai nu īslaicīgs, vai nekāds. Labklājības celšanos tas attālinātu, jo attiecīgi samazinātu arī latu ietaupījumu vērtību.
Turklāt samazinātos uzticība latam kā norēķinu un uzkrāšanas līdzeklim, kas varētu ļoti negatīvi ietekmēt valsts tautsaimniecību un ikvienu no mums.
Lai tautsaimniecība būtu labā kondīcijā, ir jādara kas cits - gan jāveic darbi, kam drīza iedarbība, gan tādi, kuru augļus dos tikai pēc vairākiem gadiem. Pirmkārt, jāstrādā pie inflācijas tempa iegrožošanas. Valdības darba grupa pašlaik darbojas pie attiecīga pasākumu kopuma.
Dienas kārtībā jābūt valsts budžeta pārpalikumam, kredītu lēnākam pieaugumam, eksporta un pašmāju konkurences veicināšanai - arī mazo un vidējo uzņēmumu skaita kāpināšanai un ražīguma palielināšanai, uzsvēra LB pārstāvis.
Augstai inflācijai turpinot graut Latvijas konkurētspēju, var rasties nepieciešamība to atjaunot ar lata devalvācijas palīdzību, šādu viedokli laikrakstā "Diena" pauž Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītājs Mortens Hansens.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!