Portāla "Delfi" aptaujātie nekustamā īpašumu tirgus un ekonomikas speciālisti norāda, ka dzīvokļu cenas ir sasniegušas augstu līmeni un bankas sākušas rūpīgāk izvērtēt kredītu pieteikumus. Savukārt zināma neizpratne tirgū esot par to, kas notiek ar pretinflācijas pasākumiem, bet sabiedrībā izplatījušas baumas, ka cenu kāpums varētu apstāties vai pat cenas varētu nokrist.
Taču šādām gaidām pašlaik neesot pamata, skaidroja "SEB Unibankas" Tirgus un analīzes nodaļas vadītājs Andris Vilks, norādot, ka viss pašlaik atkarīgs no īpašumu turētājiem - vai tie būs gatavi nepārdot dzīvokļus un gaidīt aktivitātes paaugstināšanos tirgū.
Savukārt nekustamo īpašumu tirgotāji norāda, ka viss atkarīgs no bankām, kuras sākušas daudz piesardzīgāk izvērtēt kredītu pieteikumus nekustamo īpašumu iegādei, kādēļ arī samazinājies naudas daudzums tirgū.
"Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns portālam "Delfi" pauda, ka izšķiroša loma būšot tam, kādas būs kredītu procentu likmes, kas jau šobrīd ir augstas. Savukārt "Ober Haus Latvia" izpilddirektors Ģirts Grīnbergs skaidroja, ka aktivitātes kritumu tirdzniecībā ar sērijveida dzīvokļiem ietekmējusi neizpratne par to, kas notiek ar pretinflācijas pasākumiem.
Arī bankas speciālists Vilks uzskata, ka inflācijas apkarošanas plāns ir nedaudz pabaidījis nekustamo īpašumu tirgus dalībniekus, taču vismaz līdz 2010.gadam neesot iemesla baidīties, jo inflācijas apkarošanas plāns esot pieņemts "mīkstāks" nekā gaidīts. Savukārt Grīnbergs uzskata, ka valdība rīkojas divkosīgi jo vienlaikus vēlas, lai stabilizētos būvniecība un nekustamo īpašumu tirgus, bet no otras puses turpina aizstāvēt lielo projektu būvniecību.
Premjera Aigara Kalvīša (TP) padomnieks Arno Pjatkins portālam "Delfi" skaidroja, ka nesaskata pamatu nekustamā tirgus dalībnieku pārmetumiem par valdības it kā divkosīgo rīcību. Viņš uzsvēra, ka Nacionālās bibliotēkas celtniecība vairāku gadu garumā neradītu lielu iespaidu uz inflāciju.
Pjatkins pauda, ka izprot nekustamā īpašuma tirgus dalībnieku satraukumu par aktivitātes zudumu tirgū, taču uzsvēra, ka stabilizācija esot laba pazīme un sliktu iespaidu uz ekonomiku kopumā tai nevajadzētu radīt.
Visi aptaujātie speciālisti gan cer, ka netiks radīta ažiotāža vai neparādīsies kādi blakusapstākļi, kas vārētu liecināt par cenu kritumu, jo zinot, ka sabiedrība gaida šādas ziņas, varētu notikt neprognozējamas un ekonomikai neveselīgas lietas. Vienlaikus aptaujātajiem speciālistiem bija grūti prognozēt turpmākos notikumus sērijveida dzīvokļu tirgū.
Vilks portālam "Delfi" skaidroja, ka lielai panikai sērijveida dzīvokļu tirgū nevajadzētu būt. Speciālists pauda pārliecību, ka 90% banku būs konservatīvas, bet divas līdz trīs varētu mēģināt ieņemt tirgu, situācijā, kad lielās bankas kļuvušas piesardzīgākas.
Savukārt, ja cenas ievērojami kritīs, Vilks paredz, ka darījumiem atradīsies nauda gan no rietumiem, gan austrumiem. Bankas pārstāvis lēš, ka tirgu varētu šokēt cenu kritums 30-50% robežās, taču pašlaik cenas tiek turētas līdzšinējā līmenī un nekas neliecinot, ka tās varētu krist. Savukārt 10% kritums nebūtu īpaši sāpīgs, nedz sensacionāls, uzskata Vilks.
Šīns stāstīja, ka citās valstīs līdzīgās situācijās tirgus dalībnieki uz brīdi ir nobijušies un pāris mēnešus darījumi nenotiek, bet pēc tam atjaunojas iepriekšējā līmenī un saglabā pieauguma tendenci.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!