"Latvijas gāzes" pārstāvis Vinsents Makaris uzskata, ka "Gazprom" nevēlēšanās īstenot Dobeles gāzes krātuvju projektu Vāciju un Krieviju savienojošā gāzes vada "Nord Stream" projekta ietvaros "nav nekas jauns".
Viņš uzsver, ka Dobeles krātuve ir projekts, par kuru tiek runāts tālākā perspektīvā — tā realizācija varētu sākties ātrākais 2022.—2025.gadā, taču "Nord Stream" iecerēts pabeigt jau ap 2010.gadu.
Konkrētāk runāt par Dobeles gāzes krātuvju projektu varēs pēc tam, kad tiks pabeigta izpēte, kuru patlaban sākusi Ekonomikas ministrija (EM). Datus par Dobeles ekonomisko izdevīgumu plānots piedāvāt tikai 2009.gada beigās.
"Nord Stream" pārstāvji iepriekš norādīja, ka Latvijai būtu izdevīgāk laikus virzīt gāzes krātuvju un to savienojuma projektu ar Vācijas—Krievijas zemjūras gāzesvadu, kas tās savienotu ar Eiropas gāzes apgādes sistēmu. Tas, iespējams, ļautu ietaupīt izmaksas.
Pēc pašreizējiem EM datiem, Dobeles gāzes krātuvēs var uzglabāt 12 miljardus kubikmetru dabasgāzes, no tiem 6 miljardus aktīvās gāzes. Kopumā Latvijā iespējams izveidot gāzes krātuvju sistēmu, kurā varētu uzglabāt 64 miljardus kubikmetru gāzes.
Latvijas vajadzībām pilnībā pietiek ar Inčukalna gāzes krātuvēm, kuras apjoms ir līdzvērtīgs valsts patēriņam gandrīz trīs gados, tādēļ plašāka gāzes krātuvju izmantošana saistāma ar lielāku gāzes piegāžu drošību pārējām Eiropas valstīm.
Iepriekš izskanējis, ka investīcijas gāzes krātuvēs varētu nodrošināt potenciālais gāzes piegādātājs — "Gazprom" un patērētāji — Rietumvalstu gāzes apgādes kompānijas, piemēram, Vācijas "E.ON Ruhrgas".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!