Valsts neaizņemsies iekšējā tirgū

Līdz ar to 27. un 28.jūnijā plānotās 11 gadu obligāciju izsoles tiek atceltas. Uzlabojoties situācijai iekšējā finanšu tirgū un procentu likmēm sasniedzot Valsts kasei pieņemamos līmeņus, finansējums tiks piesaistīts galvenokārt apgrozībā esošo emisiju pārfinansēšanai. Ņemot vērā radušos situāciju, pašreiz informācija par turpmākajām izsolēm vairs netiks piedāvāta kalendārā ceturkšņa ietvaros, bet ziņas par paredzamajām izsolēm tiks publicētas ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms kārtējām valsts vērtspapīru izsolēm.

Lēmums pieņemts, arī pamatojoties uz valdības akceptēto pasākumu plānu inflācijas ierobežošanā, lai pēc iespējas samazinātu valsts parāda apkalpošanas izdevumus turpmāko gadu laikā, tādā veidā atbalstot valdības apņemšanos jau 2007.gadu noslēgt ar sabalansētu finansiālo bilanci, kā arī plānot sabalansētu budžetu vai budžetu ar pārpalikumu turpmākajos gados. Līdz ar to līdzekļus, kuri tiks iegūti no aizņemšanās starptautiskajos finanšu tirgos, nav plānots izmantot papildus valsts budžeta kārtējo izdevumu finansēšanai, bet gan centrālās valdības parāda saistību dzēšanai un refinansēšanai, kā arī valsts aizdevumu izsniegšanas nodrošināšanai. Pie tam iegūtie līdzekļi šiem mērķiem tiks izmantoti ne tikai 2007.gada finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, bet arī valsts aizdevumu izsniegšanai un parāda saistību refinansēšanai nākamajos gados. Tā, atbilstoši centrālās valdības parāda atmaksas grafikam 2008.gada novembrī ir paredzēta eiro obligāciju dzēšana 200 miljonu eiro apmērā pēc nominālvērtības, līdzekļi jāparedz arī valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru dzēšanai 2008. un 2009.gados.

Izmaiņas valdības aizņemšanās plānos paredz jau plānoto resursu pārfinansēšanu no latiem uz eiro, nevis papildus līdzekļu piesaisti, kas palielinātu esošo valsts budžeta deficītu. Šis solis sperts, ņemot vērā būtiskās izmaiņas vietējā finanšu tirgū, kas radījušas zināmu nenoteiktību par visa nepieciešamā finansējuma piesaistīšanas iespējām valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru tirgū, kā arī latu resursu procentu likmju līmeni, kurš ievērojami pārsniedz atbilstoša termiņa eiro procentu likmes. Līdz ar to pieņemts lēmums par jaunas eiro obligāciju emisijas organizēšanu šā gada rudenī, vienlaicīgi atceļot gandrīz visas šogad paredzētās valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisijas).

Par nepieciešamību veikt finanšu resursu piesaistes avota maiņu viennozīmīgi liecina pēdējo mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru sākotnējās izvietošanas izsoļu rezultāti, kas norāda uz to, ka tirgus dalībnieku pieprasījums ir nestabils un svārstās galvenokārt atkarībā no banku sistēmā pieejamā latu resursu daudzuma. Šī iemesla, kā arī augsto pieprasīto ienesīguma likmju dēļ, vairākās izsolēs valsts vērtspapīri vispār netika pārdoti. Turklāt investoru interesi ieguldīt Latvijas valsts vērtspapīros mazināja arī reitingu aģentūras "Standard & Poor's" ziņojums, kura rezultātā Latvijai piešķirtais kredītreitings ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā tika samazināts par vienu pakāpi no A– uz BBB+, saglabājot negatīvu nākotnes vērtējumu. Dažādu notikumu virkne Latvijas finanšu tirgos ir ievērojami paaugstinājusi latu procentu likmes ne tikai īstermiņa naudas tirgus darījumiem, bet arī citiem vidēja un ilgtermiņa instrumentiem. Tāpēc līdz brīdim, kad vietējā finanšu tirgū būs novērojamas pārliecinošas un ilglaicīgas situācijas uzlabošanās pazīmes, Valsts kase valsts vērtspapīru emisiju veiks ļoti ierobežotos apjomos, nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai izmantojot starptautisko finanšu un kapitāla tirgu.

Līdz šā gada 6.jūnijam ir notikušas astoņpadsmit valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas izsoles, kurās kopumā pārdotas gan valsts parādzīmes, gan obligācijas 61,8 miljonu latu apmērā pēc nominālvērtības.