Rīgas apgabaltiesa 2004.gada 7.maijā pasludināja zivju pārstrādes uzņēmumu "Kaija" par maksātnespēju no 2003.gada 9.jūnija. Bet 2005.gada 5.oktobrī maksātnespējīgā zivju pārstrādes uzņēmuma administrators cēlis prasību pret "Krājbanku" par Ls 1 799 729,95 latu piedziņu.
2003.gada septembrī starp "Kaija" un SIA "JS Īpašumi" noslēgti pirkuma līgumi, ar kuriem pārdoti ''Kaija'' piederošie nekustamie īpašumi, kas kalpoja par nodrošinājumu starp "Kaija" un "Krājbanka" noslēgtajiem aizdevuma līgumiem.
"Krājbanka" devusi piekrišanu nekustamo īpašumu pārdošanai un saņēmusi par tiem pirkuma maksu, līdz ar to apmierinot savus prasījumus pret "Kaija". Taču Rīgas apgabaltiesa "Kaija" maksātnespēju pasludinājusi ar 2003.gada 9.jūniju, nosakot agrāku maksātnespējas iestāšanās dienu nekā pieteikuma iesniegšanas diena.
Līdz ar to maksājumi "Krājbankai" par nekustamajiem īpašumiem veikti pēc maksātnespējas iestāšanās un banka, saņemot atsavināšanā iegūtos līdzekļus, ir nodarījusi zaudējumus kreditoru kopuma interesēm un "Kaijas" administrators uzskata, ka summas, ko "Krājbanka" ir saņēmusi, ir atmaksājamas.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2006.gada 7.martā noraidīja uzņēmuma prasību. Tiesa atzina, ka nav pamata uzskatīt, ka "Krājbanka", izmantojot savas pielīgtās tiesības atprasīt aizdevumus, būtu veikusi individuālas darbības, ar kurām nodarīti zaudējumi kreditoru interesēm laikā, kad nebija ierosināta maksātnespējas lieta.
Turklāt maksātnespējas iestāšanās datums 2003.gada 9.jūnijs ir noteikts sakarā ar "Kaija" parādu saistībām pret citu kreditoru, līdz ar to pirmās instances tiesa secina, ka tam nav saistības ar "Latvijas Krājbanka" parāda atprasīšanu.
Arī par Rīgas apgabaltiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza maksātnespējīgās "Kaija" administrators.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!