Jaunizveidotais uzņēmums plāno nodarbināt vairāk nekā pussimtu Rodņiku iedzīvotāju, kurus apmācīs maizniekmeistars, pārvaldnieks Dzintars Kalniņš un arī labākie Lielezera maizes cepēji.
"Mūsu maize ir ekskluzīva un arī dārga. Tomēr cilvēki, kuri to baudījuši, atzīst - neko garšīgāku savā mūžā neesot ēduši. Viņiem ļoti garšo "Alberts", bet saldskābmaize liekas par saldu, pie tās nav pierasts. Krievijā graudi nav audzēti intensīvi, ir dabiskāk nobrieduši, milti ir kvalitatīvāki, tāpēc maize ir garšīgāka, nekā to varam izcept Lielezera ceptuvē," laikrakstam atzinis Bomis.
Uzņēmējs neslēpa, ka iekļūt Krievijas tirgū nav vienkārši, arī viņš piedzīvojis pretestību. Limbažniekiem bijis sarežģīti iegūt darba atļaujas, taču tagad viss nokārtojies. Tā kā Rodņiki ir samērā maza pilsēta ar aptuveni 35 000 iedzīvotāju, drīzumā maizi paredzēts piegādāt arī Jaroslavļas un Ņižņijnovgorodas lepnākajiem restorāniem un tirgotavām, kuru veikalu tīkli saistīti arī ar Maskavu. Pagaidām maizi cep nelielā apjomā, taču diennakts jauda varētu sasniegt deviņas tonnas un vēl vairāk.
"Mēs savā starpā runājam krieviski, ievērojam viņu noteikumus, izturamies ar cieņu, tomēr tas, ka Centrālā televīzija divas reizes nedēļā rāda sižetus par Baltiju un neko labu par mums nesaka, atstāj ietekmi," par darbu Krievijas tirgū stāstījis Bomis.
Bomis un viņa sieva, maizniekmeistare un Lielezera līdzīpašniece Lāsma, par šādu soli izšķīrušies, uzskatot, ka Latvijā attīstīties nav iespējams, jo iekšējā tirgū noteikumus diktē lielražotāji. Arī pircēji, viņuprāt, šeit pieraduši pie Lielezera maizītes un neapzinās, ka tā ir īpaša, bez ķīmiskajiem piemaisījumiem, irdinātājus nesaturoša - roku darbs. Krievijā jaunatvērtās ceptuves produkcija būs daudz dārgāka par vietējo.