Latvijas eksports palielinās par 16,2%, imports - par 8,5%

Savukārt importa vērtība faktiskajās cenās septembrī bija par 1,3% jeb 8,4 miljoniem latu mazāka nekā augustā un sasniedza 633,3 miljonus latu.

Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums septembrī bija par 11,1% jeb 96,7 miljoniem latu lielāks nekā pagājušā gada septembrī, un tā vērtība veidoja 970 miljonus latu.

Septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri Latvijas eksportā svarīgāko preču - koka un koka izstrādājumu - apjoms pieauga par 23,3%.

Palielinājās arī tādu nozīmīgu preču eksports kā lauksaimniecības un pārtikas preces - par 39,9%, mehānismu un mehānisko ierīču, elektroiekārtu - par 38,5%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu - par 28,6%. Tai pašā laikā par 16,4% samazinājās tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksports, minerālproduktu eksports - par 13,6%, parasto metālu un to izstrādājumu eksports - par 4,8%.

Septembrī salīdzinājumā ar augustu eksporta apjoms pieauga mehānismiem un mehāniskām ierīcēm, elektroiekārtām - par 20,7%, lauksaimniecības un pārtikas precēm - par 13,1%, papīra masai no koksnes, papīram un kartonam - par 11,1%.

Tomēr vairākām precēm eksporta apjomi samazinājās: parastajiem metāliem un to izstrādājumiem - par 17,9%, plastmasām un to izstrādājumiem, kaučukam un tā izstrādājumiem - par 8,7%, dažādiem izstrādājumiem, ieskaitot mēbeles - par 7,5%, kokam un koka izstrādājumiem - par 7,5%, tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumiem - par 2,4%.

Septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri Latvijas svarīgāko preču imports pieauga: kokam un koka izstrādājumiem - par 49,1%, minerālproduktiem - par 19%, dažādiem izstrādājumiem, ieskaitot mēbeles, - par 17,2%, lauksaimniecības un pārtikas precēm - par 12,5%, parastajiem metāliem un to izstrādājumiem - par 11,4%.

Savukārt samazinājās plastmasu un to izstrādājumu, kaučuka un tā izstrādājumu imports - par 2,5%, mehānismu un mehānisko ierīču, elektroiekārtu imports - par 0,4%.

Septembrī salīdzinājumā ar augustu importa apjoms pieauga dažādiem izstrādājumiem, ieskaitot mēbeles, - par 5,5%, mehānismiem un mehāniskajām ierīcēm, elektroiekārtām - par 4,6%, satiksmes līdzekļiem - par 4,5%, parastajiem metāliem un parasto metālu izstrādājumiem - par 2,3%, minerālproduktiem - par 2%.

Vislielākais importa apjoma samazinājums bija akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumiem - par 18,8%, lauksaimniecības un pārtikas precēm - par 12%.

Par 9,7% samazinājās ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports, koka un koka izstrādājumu imports saruka par 8,3%, plastmasu un to izstrādājumu, kaučuka un tā izstrādājumu imports - par 8,1%.

"Nordea Markets" eksperts Andris Lāriņš aģentūrai LETA sacīja, ka eksporta vērtības straujāks pieaugums nekā importam vērtējams ļoti pozitīvi. Par stabilu tendenci runāt vēl pāragri, tādēļ jāpagaida pāris mēneši, lai redzētu, kas notiks tālāk. Pagaidām vēl nav iemeslu ticēt tam, ka tendences ir kardināli mainījušās.

Ekonomikas pašsajūtā ir vērojamas izmaiņas, un šīs izmaiņas nākamajos mēnešos materializēsies ekonomikas datos.

Ekonomikas stabilizācijas plāns noteikti sakārtos ekonomikas attīstību un tas, ka nākamajā dienā rezultāts nav redzams, uzskatāmi nenozīmē, ka nekas nenotiek. Vajadzēs dažus mēnešus, lai tendences mainītos, skaidroja eksperts.