Puriņš norāda, ka darba apjomu kritums ietekmē ne tikai uzņēmumus, bet arī cilvēkus, kuri līdz šim strādāja celtniecībā. Pirms pāris gadiem uzņēmēji esot cīnījušies par katru strādnieku, bet tagad lomas esot mainījušās. "Ja kāds uzņēmējs šodien sūdzas par darbinieku trūkumu, tad pats vien tā ir vainīgs", laikrakstam sacījis Puriņš.
Laikraksts uzsver, ka tieši celtnieki varētu būt tā sabiedrības daļa, kas no ekonomikas atdzišanas cietīs visvairāk. Līzinga kompānijas atzinušas, ka divas trešdaļas no maksājumu kavētājiem savā profesijā esot vai bijuši saistīti ar būvniecību, raksta LA. Aptaujātie uzņēmēji laikrakstam atzinuši, ka dažus gadus būvniecības apjomi bijuši tik lieli, ka darbā par ievērojamām algām, kas augušas pat trīs reizes, ņemti cilvēki bez iepriekšējās pieredzes – skolotāji, taksometru šoferi un citi.
Līdz ar celtniecības bumu apstāšanos, daudzi ir palikuši bez darba vai bez iespējām uz lielāku algu, toties ar ievērojamiem kredītiem un citām finansiālām saistībām. Viens no laikraksta aptaujātajiem celtniekiem, kas šobrīd palicis bez darba, kā optimālu atalgojumu redz 1500 latus, minimālu – 1000 latu, kamēr cits - attiecīgi 800 un 500 latus. Būvfirmu vadītāji norāda, ka algas salīdzinājumā ar iepriekšējos gados pieredzētajām nav kritušās, un vēl joprojām celtniecībā algas ir virs vidējā atalgojuma Latvijā.
Tiesa, kvalificētu darbinieku – restauratoru, flīzētāju - trūkums celtniecībā vēl joprojām ir manāms, norādījuši būvfirmu vadītāji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!