Krūmane skaidrojusi, ka savulaik inflācijas apkarošanas plānā bija divas daļas: viena bija saistīta ar makroekonomiku un fiskālām izmaiņām otra – ar strukturālām pārmaiņām. "Mēs ļoti labi zinām, ka pirmā daļa tika ļoti ātri sagatavota, pieņemti nepieciešamie mēri, taču žēl, ka viss, kas skāra strukturālās reformas, tā arī netika īstenots – nebija konkurenci veicinošie pasākumi, nepieskārāmies administratīvi regulējamām cenām utt.," paudusi FKTK vadītāja.
Pēc viņas teiktā, ekonomikas stabilizācijas plāns ir orientēts uz vidēju un ilgtermiņu, un tas savu ietekmi došot pēc aptuveni četriem gadiem. "Tas ir pārāk ilgs laiks – ir vajadzīgas nekavējošas struktūrpolitiskas izmaiņas. Pašreiz pats galvenais visiem kopā saskaņoti un koordinēti strādāt, lai nodrošinātu mīksto piezemēšanos," viņa teikusi.
Jau vēstīts, ka ekonomikas stabilizācijas plāns tika ieviests, lai sekmētu Latvijas ilgtermiņa, stabilu un vienmērīgu ekonomikas attīstību. Šāda nepieciešamība radās pēc tam, kad Latvijā ilgu laiku bija bažas par ekonomikas pārkaršanas iespējām. Viens no ceļiem, lai iegrožotu pārlieko attīstības tempu, kas izpaudās, piemēram, patēriņa pieaugumā un hipotekāro kredītu ņemšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!