Premjers Ivars Godmanis norādīja, ka "Parex Banka" ir saskārusies ar nopietnām finansiālām grūtībām, taču ir spējīga funkcionēt. "Esošā banka ir tādā stāvoklī, ka tā var darboties. Mēs gribam nostiprināt tas likviditāti," žurnālistiem pauda Godmanis.
Viņš arī akcentēja, ka bankas kontrolpaketes pārņemšana ir solis, lai novērstu vispārējos traucējumus Latvijas banku sistēmā. Viņš arī žurnālistiem norādīja, ka līgumā ar "Parex" ir nosacījumi, kas noteiks tās vadībai un nu jau mazākumā palikušajiem akcionāriem kā izmantot valsts ieplūdinātos līdzekļus. Viņš uzsvēra, ka kontrolpaketes iegādes mērķis nodrošināt stabilitāti valstī.
Gan premjers, gan finanšu ministrs Atis Slakteris, kā arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševičs un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Ilona Krūmane akcentēja, ka "Parex" grūtības radušas globālās finanšu krīzes dēļ.
Godmanis arī skaidroja, kā "Hipotēku banka" pārņems "Parex" - pirmais solis būs galvojuma izsniegšana kredītu pārfinansēšanai 2009.gadā, pēc tam būs sasaukta "Hipotēku bankas" valdes sēde, kurā vajadzētu apstiprināt valdības lēmumu, līdz beidzot Finanšu un Tieslietu ministrijai vajadzēs izstrādāt projektu, kurā būs reglamentēts šis darījums.
Slakteris pat pēc vairākiem jautājumiem tomēr neatklāja, cik Latvijas valstij vajadzēs ieguldīt "Parex" likviditātes nostiprināšanā. Viņš norādīja, ka līdzšinējiem "Parex" akcionāriem, kas tagad būs palikuši mazākumā, būs "ārkārtīgi daudz ierobežojumu" - viņi bez valsts akcepta vairs nevarēs veikt kādas darbības ar sev piederošajām daļām.
Finanšu ministrija meklēs stratēģisko investoru, kas varētu pārņemt "Parex Bankas" kontrolpaketi vēlāk.
Slakteris bija izvairīgs, cik daudz naudas vajadzēs ieguldīt "Parex" bankā, taču pauda cerībā, ka "tas nebūšot daudz".Tāpat Slaketris arī bija izvairīgs par to cik, un kuras valsts iestādes turpinās turēt savus līdzekļus "Parex" bankā".
"Es atklāti sakot no galvas tos skaitļus neatceros," sacīja Slakteris, kurš ir bankas kontrolpaketes pārņemšanas sarunu vadītājs. Tikai pēc ilgākās tincināšanas viņš atklāja, ka savus līdzekļus tur turot Latvijas valsts meži, Latvijas valsts radio un televīzijas centrs un citas valsts iestādes.
Vaicāts par "Parex" paņemtā sindicētā kredīta atmaksu, kuru jāatmaksā šogad, Slakteris atbildēja, ka tas ir "nākamais jautājums", vairāk neko nepaskaidrojot.Valdībai būs dažas izvēles iespējas, skaidroja Slakteris. Viena - pārņemt kredītiestādes kontrolpaketi, savukārt otrā - ļaut bankai bankrotēt, kas būtu neizbēgami bez valsts iejaukšanās.
Taču tādā gadījumā valsts budžets būtu spiests samaksāt zaudējumus tām personām, kas ir ieguldījušas savus līdzekļus bankā. Valstij būtu jākompensē noguldījumi līdz 50 000 eiro.
Krūmane skaidroja, ka bankas problēmu pamatā ir zaudējumi vērtspapīru tirgū, kā arī citi faktori, kuru dēļ pieaugusi klientu neuzticība, un klientu noguldījumu aizplūšana no bankas. Tāpat ir samazinājušies bankas aktīvi.
Savukārt Rimševičs pauda, ka šis ir bijis ļoti svarīgs solis visas Latvijas finanšu sistēmas stabilizācijā. "Kas gan var būt drošāks par to, ja banku pārņem valsts," retoriski jautājis Latvijas Bankas prezidents.
Vaicāts par to, kad bija skaidrs, ka kāda no Latvijas komercbankām saskarsies ar finanšu problēmām, Rimševičs atbildēja, ka LB par to brīdinājusi jau pirms trīs gadiem.
Kā portāls "Delfi" ziņoja, valdības sēdē vēlā pēcpusdienā pievienojušies arī "Hipotēku bankas" valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis un par banku uzraudzību un finanšu sistēmas stabilitāti Latvijā atbildīgās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Ilona Krūmane.
Valdības sēde bija ievilkusies tieši tāpēc, ka tika lemts par valsts atbalsta iespējām palīdzēt grūtībās nonākušajai "Parex bankai", kurai šogad jāatdod 775 miljonus eiro (545 miljoni latu) sindicētais kredīts. Tika pieļauts, ka atbalsta sniegšana varētu izpausties caur valstij pilnībā piederošo komercbanku - "Hipotēku banku".
"Latvijas Hipotēku un zemes banka" (LHZB) dibināta 1993.gadā, pašlaik "Hipotēku banka" ir vienīgā komercbanka, kas pilnībā pieder valstij. 2006.gadā apstiprinātā attīstības koncepcija paredz bankas pārveidi par pilna spektra attīstības banku, kas ieviesīs un administrēs speciālas valsts atbalsta programmas finanšu jomā, veicot finanšu tirgu papildinošas funkcijas. Šobrīd "Hipotēku bankai" ir 29 filiāles katrā Latvijas rajona centrā un deviņas norēķinu grupas dažādos Latvijas reģionos.
Savukārt "Parex banka" ir viena vecākajām Latvijas bankām. Tā dibināta 1992.gadā, taču tās pirmsākumi meklējami 1987.gadā, kad vēl padomju laikos tika nodibināts kooperatīvs "Parex". 1988. gadā par kooperatīva īpašniekiem kļuvuši Valērijs Kargins, Viktors Krasovickis un Ņina Kondratjeva. Pēc pāris gadiem kooperatīvs kļuva par pirmo naudas glabātuvi un pirmo valūtas apmaiņas punktu visā Padomju Savienībā.
Pašlaik Karginam pieder 42,42% bankas akciju, Krasovickim - 42,42%, "East Capital Funds" - 4,17%, "Danske Capital Funds" - 2,74%, "Julius Baer International Equity Fund" (Artio Global Management LLC) - 2,19%, "Firebird Funds" - 1,82%, "Svenska Handelsbanken AB" - 0,31%, citiem institucionāliem akcionāriem - 1,3%, citiem privātajiem akcionāriem - 2,64%.
Pašlaik bankas filiālēs visā Latvijā strādā vairāk kā 2200 cilvēki, liecina informācijas bankas mājas lapā. "Parex bankai" ir pārstāvniecības, filiāles un meitas uzņēmumi 15 pasaules valstīs. "Parex banka" ir vienīgais "American Express" sadarbības partneris Latvijā un Lietuvā, kam ir tiesības emitēt "American Express" kredītkartes.
"Parex bankai" ir piešķirti šādi starptautiskie reitingi: "Moody's Investors Service" - Baa3 (investment grade), "Fitch Ratings" - BB+, "Capital Intelligence" - BBB (investment grade).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!