Straujš ekonomikas kritums, pārmaiņas valsts pārvaldē un uz pozitīvām izmaiņām vērsta valdības un sabiedrības reakcija, veicinātu Baltijas tīģera atgriešanos, atzina aptaujātie eksperti.
"Ja arī šoreiz iesim savu, Baltijas ceļu - pie tam sekmīgi - tad atkal pozitīvi šokētu pasauli un iegūtu stabilu investīciju plūsmu un respektu. Baltijas tīģeri atgrieztos," prognozēja "SEB bankas" galvenais ekonomists Andris Vilks.

Arī korporatīvo finanšu kompānijas "Laika Stars" valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko atdzina, ka šis ir tas gadījums, kad labāk krist ātri un sāpīgi, lai atkal celties, nevis lēni mocīties. "Latvija pagaidām cērt sāpošo vietu gabaliņos, tā vietā lai to izdarītu vienā piegājienā. Izdarām un sākam no baltas lapas," norāda Jerošenko.

"Latvija savādāk nemaz nemāk - pamatīgi gāzties lejā un tik pat ātri celties augšā, nevis mēreni viļņoties ekonomikas jūrā," uzskata Vilks, piebilstot, "mēģinājumi planēt mazākos krituma mīnusos ar kosmētiskām strukturālajām pārmaiņām nesekmētu atgriešanos uz ilgtspējīga izaugsmes ceļa."

Tomēr Vilks uzsver, ka nepieciešam ielikt kādu pamatu, lai turpmāk, mainoties ekonomiskajam ciklam, būtu neliels pārsvars pār citiem un mazākas svārstības.

Latvijai joprojām ir iespējas no krīzes iziet ar krietni uzlabotu ekonomikas potenciālu. Latvijas ekonomika ir eksperiments, kurš notiek ilgus gadus. "Valsts, kura ātrāk nostāsies uz izaugsmes ceļa, pamatīgi iegūs, uztverot investīcijas un panākot sev izdevīgumu, iespējams, jaunajā darba dalīšanā pasaules ekonomikā," norāda Vilks.

Iekrītot pamatīgā bedrē, galvenokārt pašu raktajā, viss iepriekš par mums pozitīvi uztvertais tiktu aizmirsts. "Labāk noteikti realizēt nepieciešamās strukturālās reformas, kaut arī sāpīgas, bet vajadzīgas, nevis turpināt līdzšinējo pieeju, balstītu uz ne visai efektīvu valsts aparātu un mākslīgi uzpūstu iekšzemes patēriņu," uzsver eksperts.

Kā prognozēja "Swedbank" vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, iekšzemes kopprodukta pieaugums nākamajā desmitgadē vidēji būs ap 6% gadā, kas būtu teicams rādītājs. "To būtu iespējams paveikt, jo nākamā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) struktūra būs atšķirīga, ekonomika kļūs kvalitatīvi citādāka un sabalansētāka, nākamajā desmitgadē piedzīvojot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi," skaidro eksperts.

Strautiņš atgādina, ka ekonomikas prognozes nekad nemēdz būt ļoti precīzas, taču šobrīd starpība starp šobrīd sagaidāmo Latvijas IKP 2010.gadā un prognozēm, vēl pirms gada jau mērāma desmitos procentu. "Prognozētājiem tagad tiešām ir, par ko padomāt," viņš piebilst.

Strautiņš norāda, ka, salīdzinot sagaidāmo IKP "trajektoriju" turpmākajos gados ar to, kas bija izsapņots vēl pavisam nesenā pagātnē, atšķirība pārsniedz 20%. "2010. vai 2011.gadā izaugsme atsāksies, bet diemžēl no visai zema punkta un ne tādā tempā, kāds tika sasniegts no 2005. līdz 2007.gadam," uzskata eksperts.

Strautiņš pārliecināts, Latvija pagātnē neatgriezīsies, kaut sagaidāms, ka IKP 2010.gadā būs apmēram 2005.gada līmenī, tā struktūra būs ievērojami atšķirīga, un ekonomika būs kļuvusi kvalitatīvi citādāka.

"Dzīve tomēr šajā laikā nav stāvējusi uz vietas, Latvijas uzņēmumi radījuši jaunus produktus, investējuši tehnoloģijās, cilvēki ir daudz iemācījušies," uzsver eksperts.

Eksperts uzsver, ka ekonomika nākamgad būs daudz sabalansētāka nekā 2005.gadā, ārējās tirdzniecības deficīts nebūs vai tas būs ļoti neliels, arī inflācija netiek prognozēta, drīzāk - deflācija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!