Šādi iecerēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu kapitāla pieaugumam biznesa informācijas portālam "Nozare.lv" komentēja "NASDAQ OMX Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.
Pēc viņas teiktā, iepazīstoties ar likuma grozījumu projektu, birža ir iesniegusi Saeimas Budžeta komisijai priekšlikumus likuma pilnveidošanai.
Biržas vadītāja norāda, ka ir svarīgi, lai nodokļa iekasēšanu būtu vienkārši administrēt gan no valsts, gan maksātāju viedokļa, bet patlaban likuma projektā piedāvātais nodokļa administrēšanas process ieguldītājiem nav pieņemams. Tas paredz ikmēneša deklarāciju iesniegšanu, ja ieņēmumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas pārsniedz 500 latus, bet, ja līdz 500 latiem, tad reizi ceturksnī.
"Mūsuprāt, šis ieņēmumu slieksnis, no kura jāsāk deklarēties, ir noteikts pārāk zems, it īpaši ievērojot, ka netiek ņemts vērā, vai ir gūta peļņa vai ciesti zaudējumi. Tādējādi tiek radīts nesamērīgs slogs nodokļa maksātājiem un tiek nelietderīgi tērēta nodokļu maksātāju nauda, valstij administrējot šo nodokli," norāda Auziņa-Melalksne.
Viņasprāt, būtu precizējams arī likuma 15.pants, jo no pantā paredzētajiem grozījumiem nav viennozīmīgi skaidrs, kāda nodokļa likme tiks piemērota ienākumam no kapitāla pieauguma, ja šī ienākuma guvējs vienlaikus būs arī saimnieciskās darbības veicējs.
Auziņa-Melalksne uzsver, ka ne Igaunijas, ne Lietuvas nodokļu jomu regulējošie tiesību akti neparedz šāda veida papildu apgrūtinājuma uzlikšanu nodokļu maksātājiem, līdz ar to var gandrīz droši prognozēt, ka likumprojekta pieņemšana tā sākotnējā redakcijā pasliktinās Latvijas kā investīcijām labvēlīgas vides konkurētspēju Eiropas un tostarp arī Baltijas vienotā vērtspapīru tirgus apstākļos.
"Pieņemot likumprojektu un uzliekot fiziskai personai papildus slogu, tas ir, pienākumu sagatavot un iesniegt deklarāciju pie salīdzinoši neliela ieņēmumu līmeņa, tiks kavēta personu vēlme ieguldīt un veikt darījumus ar finanšu instrumentiem un rezultātā ierobežotas gan Latvijas uzņēmumu iespējas piesaistīt kapitālu attīstībai, gan samazināsies nodokļu ieņēmumi," brīdina biržas vadītāja.
Privātais ieguldītājs Ilmārs Putnis "Nozare.lv" norādīja, ka ar šo likumprojektu valsts "būtībā aizliedz privātpersonām veikt investīcijas fondu biržās, jo, veicot vairāk nekā trīs darījumus gadā vai piecus trijos gados, ir jāreģistrē saimnieciskā darbība".
"Arī Latvijā beidzot būs kapitāla pieauguma nodoklis un tirgus dalībnieki ir ar mieru to godīgi maksāt, ja tas ir saprotams un bez interpretāciju iespējām no Valsts ieņēmumu dienesta puses," uzsver Putnis, piebilstot, ka, lasot likumprojektu, cerības izkūp vējā.
"8.11 panta 1.4 daļu, kas noteic, ka "fiziskās personas ienākums no kapitāla nav kvalificējams par saimniecisko darbību", ierēdņi atkal var interpretēt, kā vien ienāk prātā, jo tajā ir papildinājums - "ja taksācijas gadā persona negūst cita veida ienākumu no darbības, kas kvalificējama kā saimnieciskā darbība atbilstoši šā panta 1.3 daļai". Savukārt 1.3 daļā ir teikts, ka, personai veicot vairāk nekā trīs darījumus taksācijas gadā vai darījuma apjomam pārsniedzot 10 000 latu, tā veic saimniecisko darījumu," uzsver Putnis.
Viņš uzskata, ka likumdevējiem būtu jāpieņem vienkārši likumi, pasakot, ka, pirmkārt, darījumi ar finanšu instrumentiem nav uzskatāmi par saimniecisko darbību un, otrkārt, peļņa no ieguldījumiem finanšu instrumentos tiek aplikta ar 10% vai 15% nodokli. Tas, viņaprāt, izslēgtu likuma interpretācijas iespējas un neveicinātu koruptīvas vides rašanos.
Jau ziņots, ka ienākumiem no kapitāla pieauguma nākamgad paredzēts piemērot nodokļa likmi 15% apmērā. Eksperti jau iepriekš "Nozare.lv" izteikušies, ka pašreizējā likumprojektā ir daudz neskaidrību, tostarp kurā brīdī to aprēķinās, kā nodokļa aprēķinā atspoguļosies realizētie zaudējumi, cik bieži nodoklis būs jādeklarē un jāmaksā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!