Viņš norāda, ka šī lēmuma rezultātā gan Latvijas Pasts (LP), gan valsts cietīs daudzmiljonu zaudējumus, jo jaunais LP attīstības modelis, kuru atbalstīja valdība, ir "absolūti utopisks biznesa plāns, kurš ir pieņemts pretēji ekonomiskiem aprēķiniem un veselajam saprātam".
Kajems arī dod mājienu, ka zaudējumus radīs nepieciešamība kompensēt visus "Mono" izdevumus.
Tāpat Latvija saņems triecienu savai reputācijai starptautiskā līmenī, jo nebūs izpildījusi saistības pret investoriem. "Secinājums - visiem līdzfinansējuma projektiem, kuros piedalās valsts un privātais investors, var pielikt punktu," uzskata Kajems.
Plašāk par uzņēmuma tālākajiem plāniem "Mono" sola informēt nākamā gada sākumā.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien nolēma no bijušā stratēģiskā partnera SIA "Mono" par nominālvērtību jeb 24 tūkstošiem latu atpirkt 20% akciju uzņēmumā AS "Latvijas Pasta nodaļu tīkls", kas savulaik tika izveidots tā dēvētās Pasta bankas radīšanai.
Savukārt pirms nedēļas valdība konceptuāli atbalstīja LP valdes priekšlikumu lauzt sadarbības līgumu ar "Mono", pasta nodaļu turpmāko apsaimniekošanu atstājot paša LP ziņā vai arī atsevišķas nodaļas uzticot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Līdz ar šo lēmumu LP pasta nodaļu apsaimniekošanu paturēs savās rokās, un šo gadu cer nostrādāt "gandrīz bez zaudējumiem".
Tikmēr SIA "Mono" decembra sākumā Rīgas rajona tiesā iesniedza prasību pret LP par sadarbības līguma neizpildi.
LP valde oktobra vidū noraidīja toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera laikā uzsākto Pasta bankas izveides projektu, rosinot izskatīšanai valdībā virzīt Pasta bankai alternatīvu uzņēmuma attīstības scenāriju. LP skaidroja, ka Pasta bankai alternatīvs uzņēmuma attīstības scenārijs tika izstrādāts Ministru kabineta uzdevumā, jo noteiktajā termiņā nebija veiktas sadarbības līgumā ar projekta stratēģisko partneri - SIA "Mono" - paredzētās darbības. Tai skaitā noteiktajā termiņā nebija noslēgts uzņēmuma pārejas līgums, kas noteiktu pasta nodaļu nodošanas kārtību kopīgi dibinātajai a/s "Latvijas pasta nodaļu tīkls".
Jau vēstīts, ka Šlesera laikā parakstītā vienošanās ar SIA "Mono" paredzēja Pasta bankas izveidi, pakāpeniski nododot pasta nodaļas visā Latvijā jaunajam uzņēmumam.