Ekonomikas ministrija (EM) valdībai atgādināja, ka 2000.gada vasarā Ministru kabinets noteica septiņus blokus ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei Latvijas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kuri bija jāiekļauj ogļūdeņražu licencēšanas konkursa pirmajā kārtā. Tolaik EM šos blokus apvienoja trijos licences laukumos.
Konkursa pirmo kārtu izsludināja 2001.gada aprīlī, taču noteiktajā termiņā neviens nepieteicās licences saņemšanai. Pēc gada konkursu izsludināja atkārtoti, un galu galā 2004.gada 8.jūlijā Dānijā reģistrētam komersantam AS "Odin Energi" tika izsniegtas licences ogļūdeņražu izpētei un ieguvei divos licences laukumos. Līdz šim brīdim neviens komersants nav izrādījis interesi par trešo licences laukumu, kurā ietilpst trīs bloki.
EM atzīst, ka no 1970. līdz 1990.gadam veiktajā ģeoloģiskajā un ģeofizikālajā izpētē konstatēts, ka šo trīs bloku teritorijā atrodas vairākas ģeoloģiskās struktūras, kurās varētu būt nelielas ogļūdeņražu iegulas. Tomēr pašlaik noteiktā licences laukuma platība ievērojami pārsniedz potenciālo ogļūdeņražu iegulu izpētei un izstrādei nepieciešamo platību, tādējādi nepamatoti liedzot citas saimnieciskās darbības šajā teritorijā, uzskata EM.
Ministrija norāda - ja nākotnē kādam rastos interese šīs potenciālās iegulas izpētīt, trešā licences laukuma vietā varētu noteikt citus ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukumus, kuri būtu kompaktāki un nepārsniegtu platību, kas vajadzīga, lai darbus veiktu pietiekami kvalitatīvi.
Tāpēc ministrija ierosināja no ogļūdeņražu izpētes un ieguves teritorijas izslēgt trīs blokus. Līdz ar to sākotnējo septiņu ogļūdeņražu izpētes un ieguves bloku vietā būs četri, kuru izpētes tiesības sākotnēji ieguvis Dānijas uzņēmums.
Savukārt ieceri būvēt vēja parku jūrā pie Liepājas izteicis uzņēmums "JK Energy", kurš plāno Baltijas jūrā pie Liepājas būvēt 900 megavatu jaudas vēja parku. Ministru kabineta piekrišanu šim projektam uzņēmums cenšas panākt jau kopš 2008.gada decembra, kad EM atļāva uzsākt jaunu vēja elektrostacijas projektu Latvijas teritoriālajos ūdeņos.
Pēc tam "JK Energy" vēl vajadzēja valdības rīkojumu, kas dotu "zaļo gaismu" staciju priekšprojekta izpētei un būvniecībai. Taču tā pieņemšana aizkavējās, jo atklājās - valstī nav sakārtots jautājums par atļaujas izsniegšanu uzņēmumiem darbībām Latvijas teritoriālajos ūdeņos, jo pašlaik spēkā esošais regulējums nosaka tikai pagaidu kārtību darbībām valsts ekonomiskās zonas un kontinentālā šelfa ūdeņos, nevis teritoriālajos ūdeņos, kuriem ir cits juridiskais statuss.
Turklāt "JK Energy" īpašniekam Jurim Kajakam, kurš savulaik uzbūvēja lielāko sauszemes vēja parku Grobiņā, tika pārmesta saistība ar Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimeni, kā arī apšaubītas viņa iespējas piesaistīt nepieciešamās investīcijas vērienīgajam projektam. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) iepriekš medijiem pauda, ka pieteiktais projekts ir nereāls, jo Kajaks nespēj paskaidrot, kas būs investori un kur liks saražoto enerģiju.
Šo iemeslu dēļ Ekonomikas ministrija vispār atteicās virzīt vēja parka projektu izskatīšanai valdībā, un tikai šā gada jūnijā valdība pēc premjera Valda Dombrovska (JL) iejaukšanās vienojās par pagaidu risinājumu situācijai ar projektu atļaušanu teritoriālajos ūdeņos, nolemjot, ka pagaidām atļauju katram projektam atsevišķi dos Ministru kabinets. Pašu Liepājas vēja parka projektu valdība pagaidām nav skatījusi.
Portāla "Delfi" arhīvs liecina, ka pašlaik izsniegtas divas licences ogļūdeņražu izpētei un ieguvei – 2008.gadā SIA "Balin Energy" izsniegto licenci naftas meklēšanai jūrā pašlaik izmanto SIA "Odin Energi Latvija", savukārt ar Pēteri Šmidri saistītajai SIA "Alīna" izsniegto licenci naftas ieguvei Kurzemē šā gada janvārī valdība atļāva nodot SIA "Baltic Oil Management".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!