Par šāda fonda izveidi pērn decembrī vienojās Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam (LAP) Uzraudzības komiteja, bet jūnijā šo ieceri atbalstīja arī Eiropas Komisija.
Zemkopības ministrija valdībai iesniegtajos dokumentos skaidro, ka par Kredītu fonda nepieciešamību liecina vairākas pazīmes, piemēram, atbalsta pretendenti, kas iesnieguši projektus, finanšu resursu trūkuma dēļ prasa projekta īstenošanas termiņa pagarinājumu, jo, nespējot piesaistīt aizņēmumus no kredītiestādēm un līdz ar to īstenot projektus sākotnēji paredzētajā termiņā. Nesaņemot aizdevumu, atbalsta pretendenti atsakās no projekta īstenošanas. Par grūtībām liecina arī iesniegto projektu skaits, piemēram, pasākumā "Lauku saimniecību modernizācija" 2007.gada beigās un 2008.gada sākumā katrā no kārtām tika iesniegti vairāk nekā 900 projektu, bet pēdējās kārtās to skaits ir samazinājies līdz 200–400 projektiem. Turklāt projektu vidējais finansējuma apmērs ir būtiski samazinājies
ZM uzskata, ka Kredītu fonda izveide risinās problēmu par kredītresursu pieejamību kredītiestādēm, kā arī samazinās kredītņēmēju kredītprocentu maksājumus, jo aizdevumu likmes būs zemākas nekā tirgus likmes. Turklāt Kredītu fonda izveide stabilizēs kredītņēmēju atkarību no svārstībām finanšu tirgos, jo noteikumu projekts paredz noteikt kredītiestādēm pieejamo naudas resursu cenu piecas reizes zemāku nekā tirgū pieejamajiem resursiem.
Valdības otrdien atbalstītie noteikumi paredz, ka Kredītu fonda aizdevumu varēs saņemt lauku saimniecību modernizācijai, lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšanai, uzņēmumu radīšanai un attīstībai, izņemot enerģijas ražošanai no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas, kā arī tūrisma aktivitāšu veicināšanai. Tāpat jaunveidojamais fonds izsniegs aizdevumus investīcijām akvakultūras uzņēmumos un zvejas un akvakultūras produktu apstrādei.
Iecerēts, ka Kredītu fonds ar finanšu starpnieku palīdzību nodrošinās atbalsta pretendentiem aizdevumus ar samazinātu procentu likmi. Nosakot procentu likmi, finanšu starpnieks ņems vērā katra atbalsta pretendenta kredītrisku un nodrošinājumu. Par finanšu starpnieku varēs kļūt banka, ārvalstu bankas filiāle un krājaizdevu sabiedrība.
Kredītu fondu finansēs no valsts, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda finanšu līdzekļiem. To pārvaldīs Lauku attīstības fonds.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!