Naftas izspiešana, diagnostika un remontdarbi kompānijas LRT naftas cauruļvadā esot normāls tehnoloģisks process un tiek veikts, lai nodrošinātu pareizu cauruļvada konservāciju un tā gatavību darbībai nākotnē, skaidrots paziņojumā presei.
"Maģistrālajos naftas cauruļvados Polocka-Ventspils un Polocka-Mažeiķi, kas atrodas Latvijas teritorijā, esošā tehnoloģiskā nafta ir LRT īpašums un saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir uzskatāma par paša cauruļvada "piederumu ", jo nodrošina tā pastāvēšanu," uzsvērts paziņojumā.
Kopš 2003.gada, kad tika pārtraukta naftas transportēšana pa cauruļvadu uz Ventspili, LRT nesot finansiālu atbildību par cauruļvada uzturēšanu, tehnoloģiskās naftas saglabāšanu, ekoloģiskajiem standartiem, kas noteikti ar Latvijas likumdošanu, kā arī ir vienīgais infrastruktūras uzņēmums, kas veic nekustamā īpašuma nodokļu maksājumus par nestrādājošu cauruļvadu kā par inženiertehnisku būvi.
Latvijas tranzītbiznesa attīstība un nākotnes perspektīvas lielā mērā esot atkarīgas no LRT integrēšanās starptautiskajās pārrobežu maģistrālo cauruļvadu sistēmās. Uzņēmums jau kopš 2002.gada ir darbojoties ar ievērojamiem zaudējumiem, kas tieši saistīts ar naftas cauruļvada dīkstāvi un ar tā kārtībā uzturēšanas saistītajiem izdevumiem. Kopējie uzkrātie zaudējumi sasnieguši 45 miljonus latu.
LRT valdes priekšsēdētājs Igors Stepanovs uzsver: "Ja kādam ir satraukums par naftas tranzītbiznesu Latvijā, tad satraukties vajadzētu nevis par naftas izspiešanu, kas ir normāls tehnoloģisks process, bet gan par vienīgo Latvijā esošo uzņēmumu, kurš ir spējīgs nodrošināt naftas transportēšanu pa cauruļvadu." Viņš cerot, ka neviens Latvijā neesot ieinteresēts, ka augsto uzturēšanas izdevumu dēļ uzņēmums varētu tikt novests pie maksātnespējas, kā rezultātā valsts paliktu bez cauruļvada.
"Runāsim skaidru valodu - šis ir būtisks attīstības solis Latvijai, šī nafta pieder "LatRosTrans" un naftas īpašnieka rokās ir likumiskas tiesības to no cauruļvada izsūknēt, lai veicinātu cauruļvada iekļaušanos pārrobežu cauruļvadu sistēmā, uzlabotu uzņēmuma finansiālo stāvokli, saglabātu kvalificētu darbaspēku un koncentrētos uz biznesa paplašināšanu pašreizējos sīvās konkurences apstākļos naftas tranzīta tirgū," uzsver Stepanovs.
Izspiestās naftas vietā pēc cauruļvada iztīrīšanas tikšot ievadīts slāpeklis - inertas gāzes maisījums, kas ir drošāks un videi draudzīgāks cauruļvada pildījums par naftu. Jēlnaftas turēšana nefunkcionējošā naftas cauruļvadā ilgtermiņā varot radīt paaugstinātu korozijas un potenciālas ekoloģiskas katastrofas risku, tāpēc vēl jo vairāk esot svarīgi nomainīt cauruļvadā esošo naftu pret slāpekli, kas ir daudz piemērotāks cauruļvada konservācijai.
Pabeidzot naftas cauruļvada diagnostiku un remontdarbus, to nākotnē būšot iespējams izmantot naftas un naftas produktu, bet vajadzības gadījumā arī pat gāzes transportēšanai, tādējādi nodrošinot Ventspils iedzīvotājus ar gāzes padevi. LRT esot ieinteresēts šīs infrastruktūras aktīvā izmantošanā.
Paziņojumā uzsvērts, ka pašreizējos konkurences apstākļos, LRT par savu uzdevumu izvirzījis labāko pakalpojumu nodrošināšanu, lai sniegtu būtisku atbalstu Latvijas lomas nostiprināšanai starptautiskajā tranzīta biznesā. Šajā kontekstā būtiski esot atzīmēt, ka jau šī gada novembrī LRT piederošajā dīzeļdegvielas cauruļvadā sasniegts piecu miljonu tonnu dīzeļdegvielas apjoms, kas ir par 30% vairāk nekā kopējais pagājušā gada transportētais apjoms kopumā. LRT cerot turpināt palielināt šo apjomu arī 2011.gadā.
Jau ziņots, ka Latvija var zaudēt naftas cauruļvadu uz Ventspili un pat teorētisku iespēju jebkad atjaunot pa to naftas tranzītu. Par to raksta laikraksts "Dienas Bizness".
Latviju šķērsojošā maģistrālā naftas cauruļvada īpašnieks SIA "LatRosTrans" sācis kopš 2003.gada nestrādājošajā cauruļvadā esošās tehnoloģiskās naftas izsūknēšanu, visticamāk, lai pārdotu to pasaules tirgū. Taču bez šīs naftas cauruļvads jau pēc neilga laika pārvērtīsies par naftas tranzītam nederīgu cauruli - par metāllūžņiem.
Pēc "Dienas Biznesa" rīcībā esošās informācijas, jauna naftas vada celtniecība varētu izmaksāt pat vairāk nekā 600 miljonus ASV dolāru (310,2 miljonus latu), turklāt tā atjaunošanai varētu būt vajadzīgas atļaujas ne tikai no Latvijas, bet arī no Lietuvas varas iestādēm, un to saņemšana var būt ļoti problemātiska.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!