Advokāts Tihonovs: situācija ir 'kardināli mainījusies' – bufernafta pieder Latvijas valstij  (5)

Secinājums, ka bufernafta nepieder AS "Ventspils Nafta" (VN) meitaskompānijai SIA "LatRosTrans", bet gan Latvijas valstij, "izriet gan no pēdējā laikā atklātībā nākušajiem faktiem minētās naftas sakarā, gan arī savā atzinumā uz to jau iepriekš norādījis zvērināta advokāta Andra Grūtupa birojs," portālam "Delfi" paziņoja Tihonovs, kurš senāk vairākās lietās pārstāvējis Ventspils mēra Aivara Lemberga intereses. Arī Lembergs jau vismaz pusgadu apgalvo, ka cauruļvadā esošā bufernafta pieder valstij, tāpēc tā būtu jāpārdod.

Atsaucoties uz portālā "Delfi" publicēto paša parakstīto atzinumu par "tehnoloģiskās naftas apjoma tiesisko statusu", Tihonovs informēja, ka viņa vadītais Grūtupa birojs "jautājumu par šīs naftas iespējamo piederību klienta uzdevumā ir skatījis vairākkārt, un advokātu viedokļi ir bijuši krasi atšķirīgi".

"Tomēr vienā jautājumā advokātu nostāja bija vienprātīga, un tas atspoguļojas arī minētajā atzinumā, – proti, naftas īpašnieks pēc Latvijas Republikas (LR) neatkarības atjaunošanas 1991.gadā viennozīmīgi bija Latvijas valsts, nevis Baltkrievija," klāsta Tihonovs.

Advokāts skaidro, ka, sagatavojot 2009.gada atzinumu, birojs balstījies uz tolaik tā rīcībā esošo informāciju un tā rīcībā nebija PA arhīva dokumentu. "Šobrīd, kā redzams publiskajā telpā, situācija ir kardināli mainījusies, atklātībā nonākot jaunai informācijai par patieso situāciju ap cauruļvadā esošo naftas apjomu, piemēram, parādoties ziņām, ka nafta LR likumdošanā noteiktajā kārtībā nekad nav tikusi nodota privatizācijai," vēsta Tihonovs.

Viņš uzskata, ka šajos apstākļos "vienīgais juridiski loģiskais ceļš ir atgriešanās pie sākotnējā viennozīmīgā secinājuma", proti – kopš neatkarības atjaunošanas 1991.gadā cauruļvadā esošā tehnoloģiskā nafta bija Latvijas īpašums. "Ievērojot šo apstākli, Latvijas valstij un tās atbildīgajām institūcijām arī jāīsteno turpmākie soļi sev piederošās naftas skaidrai identificēšanai," pārliecināts Tihonovs.

Jau vēstīts, ka portāla "Delfi" rīcībā nonākusi SIA "LatRosTrans" uzdevumā 2009.gada martā sastādītā atzinuma "par naftas apjoma tiesisko statusu" kopija. Uz Grūtupa biroja zīmoglapām sastādīto atzinumu parakstījis Tihonovs, kurš Lembergu pārstāvējis civillietās - gan prasībā pret "SWH Rīga" valdes priekšsēdētāju Aināru Gulbi, gan lietā par valsts nodevas maksāšanu par debitoru saistībām, kuras Lembergs mantoja no sava drauga Vitāla Lejiņa.

66% SIA "LatRosTrans" daļu īpašniece ir VN, bet atlikušie 34% pieder Krievijas uzņēmumam "Transņefteprodukt". Kopš pagājušā gada "LatRosTrans" padomē pārsvaru ir guvuši VN kontrolējušā starptautiskā koncerna "Vitol Group" ("Vitol") pārstāvji.

Savukārt 2009.gadā, kad tapa Tihonova rakstītais atzinums, VN dominēja tā sauktā "Lemberga nometne". "LatRosTrans" padomes priekšsēdētājs tolaik vēl bija Andris Vilcmeiers, kurš arī bija un joprojām ir ar Lemberga ģimeni cieši saistītās AS "ALA Investments" padomes priekšsēdētājs. Tihonova atzinums, kā liecina izmantoto dokumentu saraksts, tapis, reaģējot uz Baltkrievijas Novopolockas naftas transportēšanas uzņēmuma "Družba" pretenziju vēstulēm SIA "LatRosTrans" – 2008.gadā vien tādas nosūtītas četras reizes.

Pirms diviem gadiem rakstītajā atzinumā Tihonovs vairakkārt uzsver šobrīd "LatRosTrans" bieži piesaukto argumentu – tehnoloģiski naftas vads nevar darboties, ja tajā nepārtraukti neatrodas nafta nepieciešamajā apjomā spiediena uzturēšanai. "Cauruļvada darbības nodrošināšanai nepieciešamo naftas apjomu kvalificējam par piederumu (blakus lietu) galvenai lietai (cauruļvadam)," rakstīja Tihonovs. Atzinumā arī norādīts, ka "neviens normatīvs akts, kā arī elementāra loģika neparedz novērtēt kādas funkcionējošas sistēmas atsevišķas sadaļas līdz sīkumam".

Kā vēstīts, aprīlī intervijā LTV raidījumā "Labrīt, Latvija!" Lembergs ierosināja izsolē pārdot Latvijai piederošo naftu, kas atrodas cauruļvada posmā Polocka - Ventspils, tādejādi valsts budžetā iegūstot papildus 70 miljonus latu. Lembergs norādīja, ka nav šaubu, ka nafta pieder Latvijas valstij un VN privatizācijas procesā tā nav tikusi privatizēta.

Arī biznesa portāls "Nozare.lv", izpētot Ventspils uzņēmuma privatizācijas dokumentu paketi, iepriekš secināja, ka VN valsts kapitāla daļu privatizācijas pamatnoteikumos naftas cauruļvadā izmantotā bufernafta nav minēta kā privatizācijas objekts.

Tomēr tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V) laikrakstam "Dienas bizness" atzina, ka valsts iespējamo rīcību īpašumtiesību atzīšanā uz bufernaftu kavējot fakts, ka nav atrasti nepieciešamie dokumenti ne PA, ne Valsts īpašumu fondā, ne arī arhīvos, un neesot zināms, kur tie palikuši. Tāpēc ministrs neizprotot – kāpēc valdību veidojošo partiju koalīcijas padomē lemts par Lemberga ierosinājumu bufernaftu pārdot izsolē, ja tā nav privatizēta un nav skaidra tās izcelsme.

Tikmēr 16.maijā Daugavpils tiesa skatīs "Družba" un atklātās akciju sabiedrības "Polocktransneft Družba" prasību pret "LatRosTrans" par īpašuma tiesību atzīšanu un aizliegumu lietot un izmantot kustamo mantu.

Kā ziņots, ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis pērn novembrī, reaģējot uz Baltkrievijas iesniegto notu Latvijai, informēja, ka strīds par to, kas un kādā apjomā drīkst rīkoties ar maģistrālajā cauruļvadā Polocka-Ventspils atrodošos tehnisko naftu, ir uzskatāms par civiltiesisko strīdu starp abiem uzņēmumiem.