Viņš atgādināja, ka ziņas par "airBaltic" nedienām ārzemju ziņu portālos nonāk minūšu laikā un, ja vēl nesen "airBaltic" bija Latvijas veiksmes stāsts, tagad akcionāru nespēja vienoties par situācijas risinājumu kaitē valsts tēlam.
"Patlaban redzam, ka nestrādā racionālas un saprātīgas darbības, bet ir izveidojies klasisks akcionāru kašķis. Šādas situācijas jau esam pieredzējuši iepriekš. Piemēram, "Ventspils naftas" gadījums liecina, ka tas var vilkties ļoti ilgi, jo akcionāri iespītējas un negrib padoties. Sausais atlikums no tā ir miljonu tēriņi advokātiem un konsultantiem, zaudēta reputācija un tirgi, bet ieguvuma no tā nekāda nav," sacīja Aščuks.
Aščuks uzskata, ka pašreizējās situācijas vienīgais risinājums ir akcionāru vienošanās, kuras rezultātā, visticamāk, cietīšos abas puses.
Iespējamais risinājums, viņaprāt, šajā situācijā varētu būt visu akciju pārdošana pilnīgi citam investoram. Ņemot vērā uzņēmuma reputāciju un situāciju finanšu tirgos, tā gan būtu piespiedu akciju pārdošana, ja neizdodas rast citu alternatīvu. Aščuks sacīja, ka šādā gadījumā būtu jāmeklē stratēģiskais investors, jo ar milzīgajiem zaudējumiem un esošo korporatīvo pārvaldību "airBaltic" akcijas pārdot ar biržas starpniecību nebūtu iespējams.
"Situācija ir traģiska un parāda tikai to, cik valsts kā akcionārs un īpašnieks šādos uzņēmumos ir slikts," sacīja eksperts.
Viņš atzina, ka valstij kā akcionāram bija jāpamana "airBaltic" finanšu problēmas jau ātrāk. "Valsti respektē pat Kolumbijā un valsts var panākt, ko tā vēlas un realizēt tādu politiku, kādu grib," sacīja Aščuks, piebilstot, ka valsts, piemēram, varēja pieņemt likumu, ka visiem valsts uzņēmumiem jāsagatavo ceturkšņu pārskati.
Lietuvā šāds noteikums esot jau spēkā un, ja tas būtu arī Latvijā, tad, Aščuka skatījumā, par "airBaltic" problēmām valdība uzzinātu jau pirms gada.
Vērtējot "airBaltic" vērienīgo lidojumu samazināšanu, biržas valdes loceklis atzina, ka, ņemot vērā paša "airBaltic" prezidenta Bertolta Flika teikto, ka tiek mēģināts izdarīt spiedienu uz valsti, tas sāk izskatīties pēc šantāžas.
Viņš gan norādīja, ka viņam nav tādu zināšanu aviācijas nozarē un "airBaltic" izmaksu pozīcijās, lai spriestu, cik ekonomiski pamatota ir reisu samazināšana. Tā kā reisi tiekot plānoti vismaz gada periodam, Aščuks uzskata, ka ieguvums no šāda soļa nebūs milzīgs un tas radīs papildu zaudējumus.
"Ja tiek izdarīts spiediens, tas jau ir šantāžas mehānisms, ko jebkurš akcionārs nepieļautu vai uztvertu ļoti negatīvi. Ja uzņēmuma vadītājs cenšas šantažēt vienu no akcionāriem, tas liecina, ka situācija ir ļoti kritiska, attiecības starp akcionāriem ļoti saspīlētas un nepieņemamas," sacīja Aščuks.
"airBaltic" vadītāja nomaiņa šajā gadījumā arī varot nesniegt cerēto rezultātu, jo problēmas var veidoties tāpat. Tas esot tikai apliecinājums, cik slikta ir uzņēmuma pārvaldība un tā nav pareizi uzbūvēta.
Kā ziņots, Fliks vakar paziņoja, ka jau šā gada novembrī "airBaltic" samazinās lidojumu skaitu par 726 lidojumiem un decembrī par 723 lidojumiem salīdzinājumā ar 2010.gadu, bet 2012.gadā "airBaltic" plāno kopumā veikt 45 517 lidojumus. Tas ir par 9400 lidojumiem mazāk nekā 2011.gadā. Tas nozīmē, ka vidēji "airBaltic" 2012.gadā starptautiskajā lidostā "Rīga" izpildīs par 25 lidojumiem dienā mazāk nekā šogad. Iemesls lidojumu samazināšanai - valdības neizlēmība jautājumā par aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanu.
"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder lidsabiedrības vadītājam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".
Patlaban starp "airBaltic" akcionāriem - Fliku un valsti - ir saspringtas attiecības saistībā ar "airBaltic" finanšu stāvokli un nepieciešamajiem ieguldījumiem lidsabiedrībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!