{132de443-345b-734c-236c-27aade774ffd}
Foto: LETA
Somija Latviju uzskata par savu mājas tirgu, uzsverot abu valstu veiksmīgo sadarbību un turpmāku ekonomisko saišu attīstības perspektīvas, šodien žurnālistiem sacīja Somijas Ministru prezidents Jirki Katainens.

Pēc tikšanās ar Latvijas valdības vadītāju Valdi Dombrovski (V) Somijas premjers norādīja, ka Latvijā strādā ap 300 somu uzņēmumu un jau tagad to varot uzskatīt par Somijas mājas tirgu.

Abu valstu premjeri uzsvēra, ka līdzšinējā valstu sadarbība ir attīstījusies ļoti sekmīgi un arī turpmāk var saskatīt attīstības perspektīvas, ko apliecinot arī abu valstu uzņēmēju interese un plaši pārstāvētās vizītes. Īpaši tiek izcelta arī turpmāka sadarbība visa Baltijas jūras reģiona ietvaros, kuram esot liels potenciāls.

Vienlaikus Somijas premjers veltīja ļoti atzinīgus vārdus Latvijas paveiktajam krīzes pārvarēšanā, uzsverot, ka ir tikai divas iespējas - viena, ko paveikusi Latvija, bet otra, ko mēģina darīt citas ES valstis, kurās krīzes pārvarēšana vēl tikai turpinās. "Ja man būtu jāizvēlas, es viennozīmīgi izvēlētos Latvijas ceļu," uzsvēra Katainens.

Vēlāk atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Somijas premjeram nācās paskaidrot - kā bijušais finanšu ministrs viņš spējot novērtēt citu valstu paveikto finanšu jomā, tāpēc viņa godīgi pausto pārliecību nekādi nevajadzētu traktēt kā priekšvēlēšanu atbalstu Dombrovskim.
Vizītes ietvaros Latvijā Katainens šodien nolasīja arī publisku lekciju Rīgas Tehniskajā universitātē, kas bija veltīta tieši Somijas pieredzei krīzes pārvarēšanā un šīs valsts izglītības sistēmai, kas ir vērsta uz izpēti un inovāciju ieviešanu. Tieši krīzes laiks iepriekš ticis izmantos, lai veiktu nepieciešamās reformas šajā virzienā un nu kalpo par dzinuli valsts attīstībai un starptautiskajai konkurētspējai.

Zīmīgi, ka patlaban Somijā strādā tikai desmit daudzprofilu un septiņas specializētās augstskolas, pretstatā ap 60 Latvijā esošajām.
Somijas premjers atzīmēja, ka izglītības sistēmas, īpaši augstākās, reformas un fokusēšana uz inovācijām, pētniecību un augsti pievienoto vērtību radīšanu, Somijai vēlāk ir ļāvušas veiksmīgāk pārvarēt finanšu krīzi un droši varot apgalvot, ka izglītība un inovācijas ir valsts starptautiskās konkurētspējas pamats. Nozīmīgs faktors gan arī esot attiecīga finansējuma no valsts iekšzemes kopprodukta novirzīšana šiem mērķiem.

Tāpat Somijas augstākā izglītības sistēma jau tagad esot apgāzusi stereotipu - ja kaut kas studentiem ir par velti, tas nav kvalitatīvs, norādīja Katainens, uzsverot, ka universitātes ir sabiedrības virzītājspēks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!