Par šādiem Finanšu ministriju (FM) aprēķiniem ceturtdien informēja ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs, komentējot EK ceturtdien publiskotos priekšlikumus ES kohēzijas politikai 2014. -2020.gadam.
2007.–2013.gadā Latvijai kohēzijai jeb atpalikušo reģionu attīstībai ES fondos – Eiropas Sociālajā fondā (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fondā (ERAF), Kohēzijas fondā (KF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda investīciju daļā – ir pieejami 4,5 miljardi eiro (3,2 miljardi latu). Pieejamo finansējumu nosaka, ņemot katras ES dalībvalsts iekšzemes kopproduktu (IKP).
Pašreizējā periodā 2007.-2013.gadā fondu atbalstu piešķīra 3,8% apmērā no valsts IKP, taču EK piedāvā nākamā budžeta plānošanas periodā no 2014.līdz 2020.gadam šos finansējuma "griestus" samazināt līdz 2,5% no vidējā prognozētā IKP septiņos gados. Šī EK priekšlikuma atbalstīšanas gadījumā nākamajā ES budžeta periodā mazāku finansējumu no ES fondiem saņemtu ne tikai Latvija, bet arī Lietuva, Igaunija un Ungārija, lēsa FM pārstāvis.
"Valstis, kurās kopprodukts ir mazāks, tiek sodītas, jo finansējums tiek samazināts. Piedāvājums ir pretējs [kohēzijas politikas] loģikai," teica Antonovs, nosakot, ka triju Baltijas valstu un Ungārijas premjeri nesen nosūtīja vēstuli ES augstākajām amatpersonām, iebilstot pret EK iecerēto ES fondu naudas sadali.
EK pārstāvniecībā Latvijā portālam "Delfi" skaidroja, ka piedāvātais finansējuma "griestu" samazinājums saistīts ar vēlmi nodrošināties, ka valstis spēj investēt paredzētās summas ierobežota līdzfinansējuma apstākļos. EK griestu samazinājumu, pēc FM pārstāvja sacītā, pamatojot arī ar līdzšinējo slikto ES fondu apguvi.
"Iespējams, ka uz daļu dalībvalstu šis arguments varētu strādāt, bet ne uz mums [..]. Viņi [EK] nekad nav pateikuši, ka Latvija neapgūst, tieši otrādi," teica Antonovs.
Tāpat Latvija, pēc FM valsts sekretāra vietnieka teiktā, iebilst pret EK piedāvājumu izveidot pārejas reģionu kategoriju, tajā iekļaujot valstis, kuru IKP pārsniedz 75% no vidējā līmeņa ES, un kas tādejādi pēc esošajiem nosacījumiem vairs nekvalificētos ESF un ERAF atbalsta saņemšanai. Finansējumu no ERAF var saņemt tās dalībvalstis, kuru IKP ir mazāks par 75% no vidējā ES līmeņa, bet no KF – ja IKP nepārsniedz 90% no vidējā ES IKP, teica Antonovs.
Pēc viņa sacītā, EK priekšlikums par pārejas reģiona kategorijas izveidi varētu daļu no Kohēzijas politikas finansējuma novirzīt turīgākiem reģioniem. "Šiem reģioniem [tādā gadījumā] piešķirtu apmēram tādu pašu finansējuma apjomu, kāds ir bijis līdz to izaugsmei [kad IKP nepārsniedza 75% no ES vidējā]," teica Antonovs.
Tāpat, Latvijas ieskatā, jaunajā Kohēzijas politikā jānosaka konkrēts atbalstāmo jomu skaits, kas, FM ieskatā, ļautu sasniegt labākus rezultātus. "Pareizi būtu izvēlēties prioritāšu skaitu – nefinansēt pilnīgi visu, ko vien iespējams," teica FM valsts sekretāra vietnieks. Vēl, pēc viņa sacītā, visiem ES fondiem nākamajā periodā būtu jānosaka vienoti nosacījumi un jāatļauj šķērsfinansējumu starp fondiem – vienam un tam pašam projektam piesaistīt vairāku fondu finansējumu.
Antonovs sacīja, ka kohēzijas politikas finansējums ir viens no būtiskākajiem finansējuma avotiem Latvijas tautsaimniecības attīstībai. "Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai šajos un nākamajos gados finansējums būtu pietiekamā apjomā un uz pieņemamiem nosacījumiem," sacīja FM speciālists.
Tā kā EK piedāvājums ir pretrunā kohēzijas politikas mērķim – izlīdzināt atšķirības starp turīgākajām un salīdzinoši nabadzīgākām ES valstīm, Latvija visos iespējamos līmeņos lobēs savas intereses, lai nākamajās ES budžeta periodā valsts saņemtu vismaz tikpat daudz vai pat vairāk fondu naudas, cik 2007.-2013.gada periodā, teica FM pārstāvis.
Viņš sacīja, ka pēc Baltijas un Ungārijas premjeru vēstules valstīm labvēlīgākas kohēzijas politikas panākšanā iesaistījies ES Attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs. Zināmā mērā pateicoties viņa atbalstam, EK gatavojas jaunās kohēzijas politikas regulu paketei pievienot paziņojumu par baltiešu un ungāru neapmierinātību ar EK priekšlikumiem.
FM pārstāvis teica, ka tāpat baltiešiem labvēlīgāku kohēzijas politikas nosacījumu lobēšanai ir jāmeklē sabiedrotie citu ES dalībvalstu vidū un pēc iespējas vairāk jāskaidro savs viedoklis kā EK, tā Eiropas Parlamentā (EP). Diezin vai izdosies atrast īpaši daudz sabiedroto starp lielajām ES neto maksātājvalstīm jeb tām, kas vairāk kohēzijas politikas instrumentiem atvēl nekā saņem atpakaļ. Lielās maksātājas ir ieinteresētas mazākā ES budžetā, piebilda Antonovs.
Viņš atgādināja, ka kohēzijas finansējuma saglabāšana vismaz līdzšinējā apmērā un zemnieku tiešmaksājumu izlīdzināšana, panākot taisnīgākus atbalsta nosacījumus lauksaimniekiem ES mērogā, ir divas Latvijas prioritātes ES 2014.-2020.fada budžeta kontekstā. Ar konkrētiem priekšlikumiem lauksaimniecības politikas izmaiņām nākamajā periodā EK nāks klajā 12.oktobrī.
Skaidrojot EK ceturtdien publiskotos priekšlikumus kohēzijas politikas izmaiņām nākamajos septiņos gados, EK pārstāvniecība portālam "Delfi" norādīja, ka saskaņā ar EK piedāvājumu Latvijai nākamajā ES budžeta periodā būs pieejams finansējums no visiem ES fondiem. Arī ES līdzfinansējuma līmenis projektiem Latvijā paliks nemainīgs, kas atkarībā no projekta būs līdz 85%.
Tāpat piedāvāts jauns instruments – "Savienojot Eiropu" -, kur paredzēti 40 miljardi eiro lielajiem pārrobežu infrastruktūras projektiem enerģētikā, transportā un informācijas tehnoloģijās, kas savienos reģionus ar prioritāro ES infrastruktūru. Šis priekšlikums Latvijai varētu būt vilinošs ne tikai tāpēc, ka ES līdzfinansējums līmenis nabadzīgākiem reģioniem ir lielāks, bet arī lielo projektu dēļ – pašlaik atbalstāmo pasākumu sarakstā ir iekļauti tādi projekti kā dzelzceļa koridors "Rail Baltica", sašķidrinātās gāzes terminālis "Baltijas jūras austrumos" un citi, norāda EK.
Tāpat iecerēts paplašināt Eiropas Globalizācijas fonda saņēmēju loku. No šī fonda līdz šim finansēja cilvēku apmācību citas profesijas apguvē gadījumos, ja "bijusi ļoti liela apjoma atlaišana no darba". Pie zināmiem nosacījumiem no fonda finansējumu varēs saņemt arī pašnodarbinātie, pagaidu strādnieki un arī zemnieki. Turklāt viņi varēs investēt ne tikai apmācībā, bet arī iekārtās (katra zemnieku saimniecība līdz 35 000 eiro).
Tāpat ES fondu naudu iecerēts dalīt daudz koncentrētāk, katrai valstij noslēdzot ar EK atsevišķu vienošanos par prioritātēm, kam būs jāatbilst Eiropas izaugsmes stratēģijai (Europe 2020). Savukārt naudas saņēmējiem samazinās birokrātiju, piemēram, ES audits mazākajos projektos vairs nebūs obligāts, visi dokumenti būs jāiesniedz elektroniski un citi.
EK pārstāvniecībā sacīja, ka jaunums ir arī 5% rezerves izveide katrā no fondiem. Budžeta perioda vidū plānots izvērtēt līdz tam vērojamo ES fondu naudas apguvi, rezervi sadalot starp valstīm, kas veiksmīgi investē paredzēto finansējumu.
EK priekšlikumus apspriedīs Padome un EP, lai līdz 2012.gada beigām tos varētu pieņemt un lai 2014.gadā varētu sākt jaunas paaudzes kohēzijas politikas programmas, teica EK pārstāvniecībā Latvijā.
Līdztekus norisināsies sarunas par daudzgadu finanšu shēmu visam ES budžetam. EK jau ir ierosinājusi 2014. līdz 2020. gadā piešķirt 336 miljardus eiro (236 miljardus latu) kohēzijas politikas instrumentiem ES.
Gala lēmumu par ES 2014.-2020.gada budžetu pieņems ES valstu vadītāji un EP. Vienošanās par budžetu, cerams, tiks panākta līdz nākamā gada Ziemassvētkiem, bet līdz 2013.gada vasarai visiem lēmumiem ir jābūt pieņemtiem, piebilda FM pārstāvis.
Pēc ceturtdien iesniegtā tiesību aktu kopuma galīgās pieņemšanas tiks lemts par galīgajiem piešķīrumiem dalībvalstīm un par sarakstiem, kuros pa kategorijām klasificēs reģionus, kas tiesīgi saņemt finansējumu, piebilst EK.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!