Benzīns vienā cenā ar dīzeli – zem 90 santīmiem litrā; to skaidro ar apkures sezonu sākumu

Portāls "Delfi" novēroja, ka 95E markas benzīns "Statoil" DUS piektdienas rītā maksāja 89,9 santīmus litrā un tikpat daudz maksāja arī dīzeļdegviela. "Neste" un "Dinaz" DUS E95 benzīns maksāja 89,7 santīmus, un tādā pašā cenā piektdienas rītā šo degvielas tirgotājus DUS Rīgā bija arī dīzeļdegviela.

"Latvija Statoil" ("Statoil") Komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis portālam "Delfi" sacīja, ka degvielas cenas nosaka trīs faktori - iepirkuma cena pasaules biržās un ASV dolāra kursa izmaiņas, valsts nodokļi un tirgotāju izmaksas.

Lai arī jēlnaftas cenu svārstības pasaules biržās ne vienmēr atspoguļojas naftas gala produkta cenā, un tās nav vienīgās, kas ietekmē degvielas gala cenu DUS, tomēr jēlnaftas cenas izmaiņu ietekme ir vislielākā, portālam "Delfi" teica Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns, piebilstot, ka pārējie faktori, piemēram, nodokļi, vismaz pēdējo mēnešu laikā Latvijā nav mainījušies.

Stirāns skaidroja, ka šā gada vasaras sākumā jēlnaftas cena pasaules biržas pieauga līdz pat 140 ASV dolāriem (aptuveni 70 latiem) par barelu, un attiecīgi benzīna cena Latvijas DUS tad palielinājās līdz 93 – 94 santīmiem litrā. Tagad benzīns DUS maksā mazāk nekā 90 santīmus par litru, jo arī jēlnaftas barela cena biržās nesen noslīdējusi līdz 100 ASV dolāriem (aptuveni 50 latiem). Tas skaidrojams ar bažām par eirozonas parādu krīzi, kas varētu izsaukt naftas produktu pieprasījuma samazināšanos, teica Stirāns.

Jautāts, kāpēc benzīns ir palētinājies, bet dīzeļdegvielas cenā samazinājums nav manāms, "Statoil" pārstāvis sacīja, ka abu šo degvielu cenu izlīdzināšanās pasaulē saistīta ar ziemas un apkures sezonas tuvošanos, kā dēļ pieaug pieprasījums pēc dīzeļdegvielas. "Pieaugot pieprasījumam, dīzeļdegvielas cenas pasaules biržās ir pieaugušas, savukārt benzīna cenu izmaiņas ir bijušas svārstīgas," saka "Statoil" pārstāvis.

Viņš piebilst, ka benzīns un dīzeļdegviela ir atšķirīgi jēlnaftas produkti, un "mazumtirgotāji, veicot cenu aprēķinu, skatās nevis naftas cenas, bet jau konkrēto produktu". "Tāpat tiek ņemts vērā ASV dolāra kurss, jo visas operācijas naftas produktu tirgū notiek šajā valūtā," teica Eglītis.

Viņš un arī LDTA vadītājs vienprātīgi noteica, ka nav iespējams prognozēt, cik ilgi saglabāsies šāda situācija pasaules biržās. "Cenu izmaiņas ietekmē ne tikai pieprasījums un piedāvājums, bet arī daudzi citi faktori, kurus mazumtirgotājs ietekmēt nevar," piebilda Eglītis.

Stirāns atzīmēja, ka liela loma naftas cenas veidošanā biržā ir tā dēvētajiem spekulantiem, kuri līdzīgi kā lauksaimniecības produktu biržās pelna uz cenu svārstībām un lielā mērā ietekmē cenas. Patlaban jēlnaftas cena pasaules biržās atkal sāk pieaugt, kas varētu atspoguļoties degviela gala cenā, piebilda LDTA valdes priekšsēdētājs.