Pirmajā no sešām Rīgas apgabaltiesā (RAT) skatāmajām prasībām LK kā prasītāja vērsusies pret zvērināta advokāta Andra Grūtupa biroju un bijušajiem LK valdes locekļiem Imantu Sarmuli, Andri Linužu un Edvīnu Bērziņu, kā arī bijušajiem LK padomes locekļiem Gunti Ločmeli, Uldi Pumpuru, Māri Gaili un Olgu Pētersoni, kura LK padomē darbojas arī tagad, nu jau kā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāve.
Nākamgad 13.martā skatāmās prasības būtība ir līguma atzīšana par spēkā neesošu, naudas piedziņa un prasības nodrošinājums. Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka LK pašreizējās vadības ieskatā Grūtupa birojs pērn no uzņēmuma, ko tobrīd vēl kontrolēja tā sauktā [Ventspils mēra Aivara] "Lemberga nometne", nepamatoti saņēmis honorāru 175 tūkstošu latu apmērā, un prasības būtība skar pērn novembrī noslēgtos vairākus līgumus par juridisko pakalpojumu sniegšanu starp LK, Grūtupa biroju un bijušajām LK amatpersonām. RAT šogad februārī apmierināts LK prasības nodrošinājums 402,6 tūkstošu latu apmērā.
Savukārt 27.martā RAT sāks skatīt LK prasību, kurā atbildētāji ir zvērinātu advokātu birojs "O.Cers un J.Jurkāns", bijušie LK padomes locekļi Svens Zālītis un Normunds Staņēvičs, kā arī bijušais LK valdes loceklis Raivis Veckāgans. Prasības būtība ir līguma atzīšana par spēkā neesošu, naudas piedziņa un prasības nodrošinājums.
17.aprīlī RAT skatīs LK prasību atprasīt "nepamatoti izmaksātos naudas līdzekļus" no bijušajiem LK padomes locekļiem Gaiļa, Ločmeļa, Pumpura, Pētersones, Zālīša, Staņēviča, Kārļa Boldiševica, Vladimira Solomatina, Anša Sormuļa, Andra Vilcmeiera, Mika Ekbauma un Vladimira Koškula.
Savukārt 19.aprīlī RAT paredzējusi skatīt LK prasību par zaudējumu atlīdzību 275 tūkstošu latu apmērā. Kā atbildētāji šajā lietā figurē bijušie LK valdes locekļi Sarmulis, Linužs un Edvīns Bērziņš, kā arī bijušie padomes locekļi Gailis, Boldiševics, Ločmelis, Pumpurs, Pētersone, Sormulis, Staņēvičs, Vilcmeiers, Zālītis, Ekbaums un Koškuls.
Pret šīm pašām 14 personām, kā arī bijušo LK padomes locekli Solomatinu vērsta arī LK prasība ar visiespaidīgāko publiski zināmo summu. 25.aprīlī iecerētajā tiesas sēdē LK vēlas piedzīt no bijušajām amatpersonām zaudējumu atlīdzību 9 882 333 latu apmērā.
Savukārt jau vasarā, 26.jūnijā paredzētajā tiesas sēdē iecerēts skatīt LK prasību pret zvērinātu advokātu Zigurdu Krastiņu, kā arī LK bijušajiem padomes locekļiem Ekbaumu, Koškulu, Solomatinu un Sormuli. Arī šajā gadījumā, līdzīgi kā citās LK tiesvedībās pret advokātiem, prasības būtība ir līguma atzīšana par spēkā neesošu, naudas piedziņa un prasības nodrošinājums.
Jau ziņots, ka saskaņā ar vienā prasībā minēto, pērn novembra vidū Grūtupa birojs noslēdzis ar LK un vairākiem toreizējiem LK valdes un padomes locekļiem trīspusējus līgumus par juridisko pakalpojumu sniegšanu. Tādi paši līgumi, tikai ar citiem advokātiem, esot parakstīti arī ar pārējiem LK padomes locekļiem.
Līgumi parakstīti dažas dienas pēc tam, kad LK lielākais akcionārs AS "Ventspils nafta" (VN) pieprasījis LK celt prasību pret LK padomes locekļiem par kompānijai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un nepamatoti izmaksāto atlīdzību piedziņu. LK skaidro, ka pērn VN vairākas reizes pieprasīja LK amatpersonām sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci, taču tie "prettiesiski izvairījās no akcionāru sapulces rīkošanas", jo "apzinājās, ka ir zaudējuši akcionāru uzticību".
LK uzskata, ka šādā veidā bijušās amatpersonas vēlējušās iegūt laiku, lai slēgtu LK interesēm neatbilstošus darījumus un izšķērdētu tās mantu. Kā piemērs minēts LK meitas kompānijas SIA "Lasco Investment" pērn par nepilniem 60 tūkstošiem latu pārdotā SIA "Mediju nams", lai gan gadu iepriekš tā nopirkta par gandrīz 700 tūkstošiem latu.
LK arī uzskata, ka iepriekšējie LK padomes locekļi pēdējos trīs gadus bez tiesiska pamatojuma saņēma atlīdzību vairāku miljonu latu apmērā – lai gan atlīdzības apmēru drīkst noteikt tikai akcionāru sapulce, kopš 2008.gada LK padomes locekļi par to lēmuši paši, nonākot interešu konfliktā. Saistībā ar šiem un citiem faktiem Valsts policijā ir ierosināts kriminālprocess par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un piesavināšanos, informēja LK.
Uzskatot, ka slēgto juridisko līgumu noteikumi neatbilst LK interesēm, turklāt tie ir pretrunā arī Advokatūras likumam un Civillikumam, LK tiesā prasa atzīst tos par spēkā neesošiem un piedzīt nepamatoto honorāra summu.
LK lielākais akcionārs patlaban ir VN, kuras lielākais akcionārs savukārt ir ar uzņēmumu "Vitol" saistītā Kipras kompānija "Euromin Holdings (Cyprus) Limited". Šobrīd vadošos amatus LK ieņem "Vitol" virzītie pārstāvji.
Savukārt atsevišķas iepriekš LK valdījušās "nometnes" amatpersonas tikušas pie amatiem valsts uzņēmumos. Tā, piemēram, Olga Pētersone atgriezās LK padomē, bet nu jau kā VSAA pārstāve – šim amatam viņu uzrunājusi labklājības ministre Ilona Jurševska, kas pārstāv Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) – Ventspils mēra Aivara Lemberga vadītās partijas "Latvijai un Ventspilij" sadarbības spēku. Savukārt bijušais LK valdes loceklis Edvīns Bērziņš janvārī iecelts Ulda Auguļa (ZZS) vadītās Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošās VAS "Latvijas dzelzceļš" valdē.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Anglijas un Velsas Augstākajā tiesā (The High Court of Justice) notiek tiesas process "Antonio Gramsci Shipping" un citas pret "Recoletos Ltd. un citiem", kurš plašākai Latvijas publikai kļuva zināms pagājušā gada vasarā, kad no tā materiāliem noplūda liecības par to, kā Andris Šķēle un Aivars Lembergs savulaik "pie galda" vienojušies par "Latvijas kuģniecības" privatizāciju.
Latvijas publiskajā telpā daudz apskatīto "Ventspils ekonomisko karu" terminoloģijā šo Anglijā notiekošo tiesvedību vienkāršiem vārdiem var nosaukt par LK holdingu pārņēmušā "Vitol" tiesāšanos ar personām, kuras, viņuprāt, holdingu iztukšojušas, kā rezultātā "Vitol" savulaik investējis "tukšā čaulā".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!