Elektronikas un datorzinātņu institūta direktors Modris Greitāns uzsver, ka cilvēka identifikācija pēc plaukstas asinsvadiem ir jauna metode Eiropā, tomēr Austrumāzijā tā tiek pētīta jau samērā sen. Viņš atzīmē, ka metodes galvenā priekšrocība ir tā, ka plaukstas asinsvadu viltošana ir gandrīz neiespējama, jo to tīklojumu cilvēks nevar „atstāt" kādā vietā līdzīgi, kā tas notiek ar pirkstu nospiedumiem.
Plaukstas asinsvadu attēls tiek iegūts, hemoglobīnam absorbējot infrasarkanās gaismas starojumu, un to, ko mēs neredzam dienas vai mākslīgajā apgaismojumā, varam ieraudzīt infrasarkanajā gaismā. Tādējādi tiek noteikta asinsvadu struktūra, kas cilvēkam ir tikpat unikāla kā pirkstu nospiedumi vai acs tīklene. Taču pirkstu nospiedumu un acs skenēšanas metodēm ir savi trūkumi. Pirmkārt, izmantojot acs varavīksneni cilvēka identifikācijā, diezgan precīzi jāuzņem tās attēls, kas bieži vien neizdodas, jo cilvēki ir dažāda auguma un fotografēšanas brīdī cilvēkam jāatrodas pilnīgā miera stāvoklī. Otrkārt, ja identitātes noteikšanai izmantojam pirkstu nospiedumus, tad galvenā problēma ir drošība, jo savus pirkstu nospiedumus ikdienā atstājam visdažādākajās vietās, tādējādi ļaujot tos iegūt nevēlamām personām.