Kā portālu "Delfi" informēja Zemkopības ministrijā (ZM), kaut arī EK Latvijas prasībām daļēji piekāpās, piekrītot mazākam nozvejas kvotu samazinājumam, nekā komisija sākotnēji bija iecerējusi, Latvija un vairākas citas Baltijas reģiona valstis balsoja pret regulas priekšlikumu.
Brētliņu nozvejas kvotas Baltijas jūrā nākamgad būs par 22% mazāka nekā šajā gadā. EK sākotnēji vēlējās šīs kvotas samazinājumu par 26%. Reņģu nozvejas kvota Rīgas jūras līcī 2012. gadā būs par 16% mazāka nekā šogad. Šo kvotu EK sākotnēji piedāvāja samazināt ievērojamāk - 21% apmērā. Savukārt reņģu nozveju Baltijas jūras centrālajā daļā paredzēts samazināt par 27% sākotnēji EK piedāvāto 33% vietā.
Lašu nozvejas kvota Baltijas jūrā nākamgad salīdzinājumā ar šo gadu tiks samazināta par 51%, kas arī ir mazāks samazinājums par sākotnēji EK rosināto lašu apjomu samazinājumu par 79%.
Savukārt mencu zvejas iespējas Baltijas jūras austrumu daļā 2012.gadā palielinātas par 15%, bet Baltijas jūras Rietumu daļā - par 13%, salīdzinot ar šo zivju zvejas iespējām šajā gadā.
Zvejas dienu skaitu mencu zvejā Baltijas jūrā gan paredzēts saglabāt 2011. gada līmenī. Vienlaikus paredzēta iespēja nodot zvejas dienas starp zvejas kuģiem - gadījumos, ja kāds līdz noteiktajam limitam šīs zvejas dienas neizmanto, bet kādam turpretī pietrūkst laika.
ZM norāda, ka Latvijas ieskatā mencu zvejas iespēju palielinājumi nevar atsvērt tos samazinājumus, kas ietekmēs brētliņu un reņģu zvejniekus, kā arī zivju konservu ražotājus, kuri izmanto minēto zivju izejvielas.
Ministrijā norāda, ka ar piektdien atbalstītajiem regulas priekšlikumiem ļoti negatīvi tiek ietekmētas zvejas un zivju apstrādes nozares Latvijā, kas ir būtiskas valsts tautsaimniecībā un nodarbinātībā.
ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē pret EK ierosināto ievērojamo nozvejas kvotu samazinājumu Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī kopā ar Latviju stingri iebilda arī Igaunija, Lietuva, Somija un Polija – arī uz šīm valstīm nozvejas kvotu būtiskais samazinājums atstās smagu ietekmi.
"Latvija aktīvi cīnījās pret Eiropas Komisijas regulas projektā piedāvāto pārspīlēto nozvejas kvotu samazinājumu, jo tas negatīvi ietekmēs zvejas un zivju apstrādes nozares Latvijā. Neskatoties uz to, ka pret Eiropas Komisijas priekšlikumu asi izteicās ne tikai Latvija, bet arī citas Baltijas jūras piekrastes valstis, Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē tika pieņemts lēmums, kas ir nepieciešams, lai 2012. gadā zvejnieki vispār varētu sākt zveju Baltijas jūrā," saka ZM valsts sekretāre Dace Lucaua.