VID: deviņos mēnešos pārkāpumi un norēķini bez čeka konstatēti 70% tirdzniecības vietu

Pēc viņas teiktā, pārbaudes veiktas 2049 tirdzniecības vietās, un pārkāpumi konstatēti 70% gadījumu, kas ir līdzīgi kā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā.

Priedola pauda viedokli, ka vislielākā nesakārtotība ir tirgos, īpaši Rīgas pašvaldības uzņēmumā "Rīgas Centrāltirgus", kur tiek pārdotas preces bez dokumentiem. "Kad mēs sākam pārbaudes, visbiežāk pārdevēji bēg, aizmirstot par savām precēm. Rīgas dome un arī centrāltirgus solīja šo jautājumu sakārtot," norādīja Priedola.

Patērētājs, iegādājoties preci bez čeka vai apliecinoša dokumenta, samazina uzņēmuma konkurētspēju, kā arī iespēju aizstāvēt patērētāja tiesības, atzina vairāki diskusijas dalībnieki.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju informēšanas un komunikācijas daļas vadītāja Sanita Gertmane sacīja ‒ lai patērētājs varētu realizēt savas tiesības, svarīgi ir saņemt kases čeku vai numurētu un Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētu kvīti vai biļeti. "Ne vienmēr šie dokumenti apliecina, ka par preci vai pakalpojumu ir samaksāts, bet tas noteikti ir signāls, ka tie ir legāli," pastāstīja Gertmane un piebilda, ka patērētājs nevar izvirzīt pretenzijas, pieprasīt preces maiņu, garantiju vai vērsties VID ar sūdzību, ja prece ir iegādāta bez apliecinoša dokumenta. "Patērētājs automātiski ir ārpus uzraudzības zonas," piebilda PTAC pārstāve.

LDDK tautsaimniecības eksperte Inese Olafsone norādīja, ka, neņemot čekus un pērkot preci, kas nav legāla, patērētājs kļūst neaizsargāts un nenodrošina sev garantiju, ka, iegūstot nekvalitatīvu preci, varēs apmainīt un iegūt jaunu preci. Tādējādi tiek samazināta arī uzņēmuma konkurētspēja, viņa minēja.

Savukārt Latvijas Pilnvaroto auto tirgotāju asociācijas (LPAA) prezidents Andris Kulbergs, runājot par auto tirgotāju problēmām, atzina, ka vislielākā problēma ir virsbūves remonta jomā. Kopumā 80% no samaksas par pakalpojumu veido skaidras naudas norēķini, līdz ar to ēnu ekonomika pieaug un arī uzņēmuma darbinieki naudu saņem aploksnēs, viņš paskaidroja. Ja rezerves daļu servisa pakalpojums sniegts bez nodokļu samaksas, iedzīvotāji nevar vērsties ar sūdzībām, ka uzņēmums sniedzis nekvalitatīvu darbu vai izmantojis bojātas rezerves daļas, klāstīja Kulbergs.

Kā piemēru viņš minēja gadījumu, kad nodega autoserviss, kurā atrodas klienta automašīna. Tā kā pakalpojums sniegts, nemaksājot nodokļus, klients nevar pierādīt, ka mašīna ir atradusies servisā, teica Kulbergs. No ēnu ekonomikas visvairāk cieš legālā biznesa uzņēmumi, kuri maksā nodokļus, viņš uzsvēra.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) direktors Ivo Ošenieks vērsa uzmanību uz divām problēmām pasažieru pārvadājumu jomā – nelegāliem pasažieru pārvadājumiem un biļešu neizsniegšanu sabiedriskā transportā. Joprojām pieaug nelegālie pasažieru pārvadājumi, un liela loma problēmas risināšanā ir pašvaldībām, viņš sacīja.

Arī Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis atzina, ka patērētājs, neņemot čeku, apkrāpj sevi, jo pārtikas cenas no tā nemainās. Būtiski cieš uzņēmumi, kas maksā nodokļus, kā arī tautsaimniecība un budžets, pavēstīja Krūzītis un piebilda, ka situācija pasliktinās arī alkohola un cigarešu tirdzniecībā.

Savukārt biroja tehnikas un iekārtu ražotāja "Computer Harware Design" prezidents Olafs Bluķis informēja, ka kases aparātu darbību iespējams ietekmēt un pārprogrammēt, piemēram, čeka lentē uzrādās tikai daļa no veiktajām operācijām. Iegādājoties kases aparātu, ir pieprasījums pēc tādiem aparātiem, kuru darbību var ietekmēt, atzina Bluķis.

Jau vēstīts, ka LDDK 3.oktobrī sāka sociālu iniciatīvu "Pret ēnu ekonomiku – par godīgu konkurenci". Kampaņu LDDK īsteno trijos posmos. Pirmajā posmā notika informatīvā kampaņa, komunikācija sociālajos tīklos un citās publiskajās vietās, bet otrajā posmā tiks iesaistīti dažādu jomu pārstāvji, lai diskutētu par ēnu ekonomiku dažādās nozarēs. Savukārt kampaņas trešajā posmā pēc diskusijām un sabiedrības viedokļa apkopošanas LDDK vērsīsies pie atbildīgajām valsts iestādēm un Saeimas deputātiem, lai pārrunātu izstrādātos priekšlikumus un aicinātu pieņemt lēmumu par labu iesniegtajiem ierosinājumiem.

Kampaņas "Pret ēnu ekonomiku – par godīgu konkurenci" īstenošanā iesaistās organizācijas un uzņēmumi no dažādām tautsaimniecības nozarēm – Veselības aprūpes darba devēju asociācija, Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienība, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, Latvijas Pilnvaroto auto tirgotāju asociācija, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija, Latvijas Būvnieku asociācija, Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija, Latvijas Komercbanku asociācija, Latvijas Spēļu biznesa asociācija, kā arī vairāki Latvijas uzņēmumi.

LDDK ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija, kas apvieno 58 nozaru un astoņas reģionālās uzņēmēju biedrības, kopumā ap 5000 uzņēmumu. Pašlaik LDDK biedri nodarbina 37% no valstī strādājošajiem.