Otrdien tikšanās laikā ar žurnālistiem viņš apliecināja, ka "airBaltic" finansiālā situācija ir sarežģīta un viņa prioritāte būs biznesa stabilizācija un kompānijas nolikšana "atpakaļ uz trases".
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka, lai arī finanšu skaitļi ir nepatīkami, situācija aviokompānijā nav bezcerīga un tuvāko mēnešu laikā tiks meklēti nepieciešamie soļi, lai situāciju risinātu.
Lai gan ar pamata finanšu rādītājiem Gauss jau ir iepazinies, viņš norādīja, ka atsevišķās pozīcijās viņam nepieciešama izvērstāka informācija un skaidrojumi, lai pilnvērtīgi varētu runāt par nepieciešamajiem soļiem.
Viņš gan pagaidām nekomentēja, vai plānots samazināt "airBaltic" lidojumu skaitu un cik lielā apmērā, norādot, ka patlaban tiekot strādāts pie nākamā mēneša plāna, bet par detaļām viņš pagaidām nav gatavs runāt.
Gauss aicināja medijus un sabiedrību būt saprotošiem, ka viņš pirmajā darba dienā nevar piedāvāt detalizētu plānu, taču jau janvāra beigās šāds plāns būšot. Viņš gan pieļāva, ka jau līdz gada beigām varētu būt zināma kāda precīzāka informācija par veicamajiem darbiem situācijas uzlabošanai.
"Patlaban vēl grūti secināt, kādi soļi nepieciešami, lai stabilizētu "airBaltic" biznesu. Svarīgi saprast, ka risinājums nebūs mēneša laikā," teica Gauss, neprecizējot, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai "airBaltic" noliktu "atpakaļ uz trases".
"airBaltic" jaunais prezidents vairākkārt uzsvēra, ka augstu vērtē kompānijas zīmolu un veiksmes stāstu, tāpēc arī lēmums kļūt par tās vadītāju viņam neesot bijis grūts.
Lūgts komentēt to, ka viņa iepriekš vadītajai Ungārijas nacionālajai lidsabiedrībai "Malev" nemaz tik labi neiet, viņš norādīja, ka "Malev" vadītāja amatu pameta maijā un nevar komentēt tās pašreizējo finanšu situāciju. Taču viņš noraidīja pārmetumus, ka viņa vadīšanas laikā "Malev" būtu sācies noriets.
Gauss gan uzsvēra, ka "Malev" pameta, jo ar uzņēmuma akcionāriem bija nesaprašanās par to, kā virzīties uz priekšu, tostarp arī par to, kā tiek maksātas algas Ungārijas valsts uzņēmumu darbiniekiem.
Taujāts, kādas ir attiecības ar "airBaltic" akcionāriem, Gauss ar smaidu atbildēja, ka "labas, jo viņi mani pieņēma darbā".
Ar Latvijas politiķiem Gauss līdz šim nav ticies, taču šādu iespēju neizslēdza. Savā pirmajā darbadienā jaunajā amatā viņš esot iepazinies ar "airBaltic" darbiniekiem, kā arī ticies ar kompānijas padomi.
Jau rakstīts, ka no otrdienas "airBaltic" izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja amatā darbu sācis bijušais Ungārijas nacionālās lidsabiedrības "Malev" vadītājs Gauss.
Ilggadējais lidsabiedrības vadītājs Bertolts Fliks amatu pameta pēc ilgstošām aviokompānijas akcionāru nesaskaņām šā gada oktobra sākumā.
Gausu par piemērotāko kandidātu "airBaltic" vadītāja amatam apstiprināja kompānijas padome. Līgums ar Gausu noslēgts uz 12 mēnešiem ar iespēju lauzt līgumu, par to brīdinot mēnesi iepriekš.
Gausa alga būs 19 500 lati mēnesī pirms nodokļu nomaksas, kas ir mazāk nekā Flika atalgojums, kas sasniedza 26 000 latu mēnesī.
Jau vēstīts, ka šā gada 3.oktobrī pēc vairāku mēnešu neskaidrības par "airBaltic" turpmāko attīstību un akcionāru savstarpējām nesaskaņām tika parakstīta vienošanās par nosacījumiem pamatkapitāla palielināšanai, Latvijas valstij un "Baltijas Aviācijas sistēmām" (BAS) lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). Saskaņā ar "airBaltic" akcionāru vienošanos tika izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums.
Patlaban, lai veiktu nepieciešamos ieguldījumus, tiek gaidīts valdības pieaicinātā konsultanta "Prudentia" ziņojums par akcionāru vienošanos izpildi.
"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder bijušajam lidsabiedrības vadītājam Bertoltam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!