Latvijas spēcīgākais arguments cīņā par lielāku finansējumu kohēzijai nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā 2014.-2020.gadam ir valsts paveiktais krīzes pārvarēšanā, kam Latvijai bargo taupības mēru ziņā nav līdzinieku ES, ekspresintervijā portālam "Delfi" saka Eiropas Parlamenta (EP) ģenerālsekretāra amatā desmit gadus nostrādājušais Džulians Prīstlijs, kurš tagad ir valdes priekšsēdētājs interešu pārstāvniecības aģentūrā un aizvadītajā nedēļā starptautiskā konferencē Rīgā deva padomus, kā 2009.gada sākumā iedzīvinātais Lisabonas līgums maina lēmumu ietekmēšanas svara kausus ES vadošajās institūcijās.

Vai Jūs skaidri un saprotami varētu pastāstīt, kādas izmaiņas Lisabonas līgums piedāvā attiecībā uz lēmumu ietekmēšanu ES, kā nebija iepriekš?

Pirmkārt, tas liek ES institūcijām strādāt atklātāk, labāk, efektīvāk un demokrātiskāk. Otrkārt, EP tagad ir vienādas tiesības ar Padomi (to veido dalībvalstu ministri). Piemēram, attiecībā uz Latvijai aktuālo lauksaimniecības sadaļu: ja pirms tam EP nebija lemttiesību šajā jautājumā, jo dalībvalstu ministri Padomē varēja vienoties un pateikt gala vārdu, kā jābūt, tad tagad EP ar Padomi ir līdzvērtīgas lemttiesības ne tikai par lauksaimniecību, bet arī ļoti daudzām citām jomām. Tādejādi Padomei jeb dalībvalstu ministriem ir jāpanāk savstarpēja vienošanās, un tāda ir jāpanāk arī EP starp tajā no visām ES dalībvalstīm ievēlētiem deputātiem. Tas nozīmē, ka ne tikai dalībvalstu ministriem Padomē jāvienojas, bet arī tiem cilvēkiem, ko mēs ievēlam EP vēlēšanās, kā arī abām - EP un Padomei. Tādejādi vēlētāji papildus var ietekmēt lēmumus ES.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit