"Latvijai pietiktu pat ar desmit kuģiem. Kuģi tiek griezti, jo tie ir lieki, taču ne jau līdz pēdējam. Apmēram pēc desmit gadiem, kad paliks pēdējie pārdesmit kuģi, tie tiks pakāpeniski nomainīti ar jauniem, un plānots, ka flote tiks pilnībā nomainīta. Līdz 2025.gadam Latvijas zvejniecībā būs 20 moderni jauna tipa kuģi, kas noteikto kvotu pilnībā izzvejos," sacīja Voits.
Viņš atzina, patlaban flotē palikuši 72 kuģi salīdzinājumā ar 159 kuģiem 2005.gadā, kad sākās griešanas process.
"Flote noveco.19 kuģi patlaban ir vecumā virs 30 gadiem, 40 - starp 20-30 gadiem, un tikai 13 kuģi ir jaunāki par 20 gadiem. Savukārt no tiem tikai trīs kuģi jaunāki par desmit gadiem. 2005.gadā, kad sākās kuģu griešana, flotē bija 159 kuģi. Šogad sagriezti 16 kuģi, nākamgad aprīlī tiks sagriezti vēl pieci. Vienlaikus nākamgad paredzēts iegādāties sešus lietotus zvejas kuģus. Šogad nopirkām trīs - "Orvur" - 1981.gada dāņu kuģis, "Volderoj"- 1985.gada norvēģu kuģis un "Stella"- 1991.gada krievu kuģis," norādīja asociācijas vadītājs.
Zemkopības ministrijas "Zvejas flotes sabalansēšanas plāns 2008.-2013. gadam" paredz, ka kuģu īpašnieki saņems apmēram 12,4 miljonus latu, savukārt patlaban izmaksāti jau 11 miljoni latu.
Jautāts, cik naudas kopš 2005.gada īsti saņemts par kuģu griešanu, asociācijas vadītājs bija izvairīgs.
"Firma drīkst kuģi sagriezt metāllūžņos un tad izmantot Eiropas Savienības atbalstu, lai iegādātos pietiekami efektīgu lietotu kuģi. Ir dažādi līgumi un kalkulācijas. Kuģus negrieza zvejnieki paši, bet gan firmas, kas drīkstēja lūžņus pēc tam realizēt. Samaksa bija kā kompensācija par to, ka zvejnieks atsakās no konkrētā kuģa tonnāžas un kilovatiem un ka šī vieta netiks aizpildīta. Kompensēja kuģa vietu. Atbalsti ir ļoti dažādi, tos izmaksā Lauku atbalsta dienests saskaņā ar līgumiem, un es nejaucos dienesta un zvejnieku savstarpējās attiecībās, tādēļ skaitļus nekomentēšu."
Voits arī norādīja, ka Brisele neaizliedz būvēt jaunus kuģus, tomēr pagaidām tas ir pārāk dārgi.
"Jaunus kuģus var būvēt kaut vai šodien, tas nav aizliegts. Lai to izdarītu, zvejniekam vecais kuģis jāizņem no zvejas aprites. Diemžēl nevienam zvejniekam nav tādas naudas - līdz pat 1,5 miljoniem latu, lai uzbūvētu savu kuģi. Ja saņemtu 300 latus par zivju tonnu, tad gan varētu sākt domāt par jaunu kuģu būvi. Kopš 2005.gada, kad Ventspilī uzbūvēja kuģi "Arturs", vairāk neviens zvejnieks nav uzņēmies to darīt," atzina Voits.
Latvijas Zivsaimnieku asociācijas apvieno 36 biedrus. Tās mērķis ir izstrādāt nozares attīstības principus, kas nodrošina godīgu konkurenci un dod vienlīdzīgas iespējas visiem asociācijas biedriem; pārstāvēt biedru kopējās intereses vai ar likumu aizsargāt tās intereses valsts pārvaldes institūcijās, valsts, tiesu un pašvaldību iestādēs, nevalstiskās organizācijās, kā arī citās valstīs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!