Gauss: 'airBaltic' ir stipra aviokompānija, tikai iepriekš slikti vadīta  (59)

Viņš atzinis, ka, pamatojoties uz auditētiem lidsabiedrības šī gada deviņu mēnešu darbības rezultātiem, aprēķināts, ka "airBaltic" 2011. gadā kopumā zaudējumi varētu būt 60 miljoni latu. "Protams, tie ir lieli, taču tika aprēķināti brīdī, kad mēs vēl nezinājām par Krājbankas krahu un iepriekšējā "airBaltic" privātā akcionāra finanšu problēmām. Tagad nevaram izslēgt, ka uzpeldēs arvien jaunas problēmas," atzinis lidsabiedrības vadītājs.

Viņš stāstījis, ka kompānijas attīstības stratēģija paredz konsolidāciju un izaugsmi.
"Pašlaik mums līzingā ir 34 lidmašīnas, lai gan mēs ziemā nelidojam pat ar 29. Mēs atteiksimies no desmit vecajām "Fokker" piecdesmit vietu lidmašīnām. Nākamgad mēs lidosim ar 24 lidmašīnām, bet tās būs lielākas, tāpēc no savas kapacitātes mēs neko nezaudējam. Pēc tam plānojam palielināt savu lidmašīnu parku un 2016. gadā lidosim ar 36 lidmašīnām. Taču gribu uzsvērt, ka mēs tiešām ar šīm lidmašīnām lidosim, nevis tikai tās turēsim un maksāsim par tām naudu," atklājis Gauss.

Pašlaik uzņēmums iegādājies astoņas jaunas "Bombardier Q 400" lidmašīnas, kurās ir 76 vietas. :Līdz nākamā gada beigām mums būs desmit "Bombardier lidmašīnas". Pārējās būs vai nu "Boeing 737" vai "Airbus A 319", par kuru iegādi pieņemsim lēmumu tuvākajos mēnešos. Lidmašīnas domājam turpināt iegādāties līzingā," stāstījis Gauss.

Attīstības stratēģija neparedz atklāt starpkontinentālos lidojumus, bet aviokompānija centīsies piesaistīt kravu pārvadājumus, cik daudz vien iespējams, taču nepāries tikai uz kravu pārvadājumiem. "Mēs koncentrējamies uz pasažieru pārvadājumiem, cenšoties papildus nopelnīt arī ar čārterlidojumiem un papildu servisu," laikrakstam paudis Gauss.

Ieņēmumu palielināšanai viņš neizslēdz arī biļešu cenu celšanu. "Protams, tas ir iespējams, lai gan gribu piebilst, ka lielā mērā mūsu biļešu cenas ir atkarīgas no konkurences. Ja man būs daudz pasažieru, es biļešu cenu varēšu samazināt, ja pasažieru būs maz, man biļešu cenas būs jāceļ, lai man dienas beigās būtu ieņēmumi," viņš skaidrojis.

Savukārt vērtējot kompānijas nākotni un valdības plānus pārdod daļu valstij piederošo akciju, Gauss paudis, ka labākais brīdis kompānijas pārdošanai būtu pēc tam, kad ir gatavs biznesa plāns un var skaidri parādīt, "ka to, ko mēs apņemamies, mēs arī izpildām, jo tieši šis apstāklis varētu pārliecināt investorus".

Jau ziņots, ka valdība otrdien aiz slēgtām durvīm nolēma palielināt nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitālu par 57,6 miljoniem latu, kā arī vienojās lidsabiedrībai aizdot vēl 25,4 miljonus latu, ja iepriekšējais privātais akcionārs "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS), kura daļas pārņēma valsts, nepiedalīsies aviokompānijas pamatkapitālā palielināšanā. Savukārt lidsabiedrība plāno samazināt floti un pārskatīt maršrutus.

Valsts un privātais akcionārs pēc aptuveni mēnesi ilgiem strīdiem šā gada oktobrī vienojās par papildu finansējuma piesaisti "airBaltic". Abi lielākie lidsabiedrības akcionāri apņēmās aviokompānijā ieguldīt kopumā 107 miljonus latu, tostarp valsts daļa bija 57,6 miljoni latu. Šo naudu valsts plānoja aizdot, paredzot iespēju šo ieguldījumu kapitalizēt pie nosacījuma, ja "airBaltic" būs izpildījusi visas tam izvirzītās prasības.  Valsts un privātais akcionārs līdz šim aviokompānijā ir ieguldījuši 30 miljonus latu no plānotajiem kopumā 107 miljoniem latu.

Novembra sākumā Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") privātais akcionārs SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) aviokompānijas kontā ieskaitīja visus aizdevumam paredzētos līdzekļus 14 miljonu latu apjomā. Iepriekš "airBaltic" valsts akcionārs ieskaitīja lidsabiedrības kontā 5,2 miljonus latu. Līdz ar to vienošanās paredz, ka valstij "airBaltic" kontā kā aizdevums jāieskaita vēl 10,8 miljoni latu. Finanšu līdzekļi "airBaltic" nepieciešami, lai segtu degvielas un rezerves daļu iegādes, lidmašīnu līzinga, darbinieku atalgojuma, kā arī tehnikas uzturēšanas izdevumus.

Oktobrī ilggadējais kompānijas vadītājs Bertolts Fliks pameta amatu, jo to paredzēja akcionāru vienošanās. Jaunais "airBaltic" prezidents Martins Gauss, kurš darbu sāka 1.novembrī, plānu kompānijas turpmākajai darbībai sola trīs mēnešu laikā.