Saeima 15.decembrī kā steidzamus pieņēma grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā, nosakot, ka kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītiem postījumiem neaprēķina 2012. un 2013.gadā. Tas tiešā veidā skar zemes īpašniekus, kuru darbība - augkopība, akvakultūra, lopkopība vai biškopība - var tikt ietekmēta no nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku postījumiem.
Kā informējas ZSA pārstāvis Mārtiņš Trons, ZSA plāno tikties ar atbildīgo komisiju un frakciju pārstāvjiem, lai argumentētu savu viedokli un panāktu likuma izmaiņas iepriekšējā redakcijā, kas paredz, ka lauksaimnieki ir tiesīgi saņemt kompensācijas par aizsargājamo dzīvnieku postījumiem.
"Pavasarī un rudenī tūkstošiem dzērvju zosu un gulbju noēd sējumu platības, kamēr lauksaimniekiem bezspēcīgi jānoskatās. Putnus nedrīkst pat baidīt, jo ikreiz nāktos saņemt atļauju no Dabas aizsardzības pārvaldes. Kamēr tiks kārtotas formalitātes, ziemāju lauki lielā daļā Latvijas tiks pamatīgi nopostīti," sacīja Trons.
Viņš atzina, ka lauksaimnieki saprot situāciju ar valsts budžeta konsolidāciju, tomēr kompensācijām nepieciešamie 200 000 latu budžetā bija jāatrod.
"Esam pārsteigti, ka šie grozījumi tika veikti steidzamības kārtā, turklāt brīdī, kad strādājām pie jaunā Medību likumprojekta, mēģinot iestrādāt kompensācijas zemniekiem jau tā lielo savvaļas dzīvnieku postījumu dēļ. Neviens politiķis pat nav lūdzis mūsu viedokli konkrētajā jautājumā par postījumu kompensēšanu," norādīja ZSA pārstāvis.
Ja grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā būtu izdarīti, kompensācijām par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītiem būtiskiem postījumiem 2012.gadā nepieciešamie finanšu līdzekļi būtu 200 000 latu.
Par finansējuma nepiešķiršanu satraukumu izteica arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadītājs Edgars Treibergs, norādot, ka dzīvnieku nodarītie zaudējumi neradītu kritisku robu budžetā, tikmēr konkrētajiem zemniekiem, kuriem postījumi ir izdarīti, tas var ietekmēt visu saimniecības turpmāko darbību.
Sugu un biotopu aizsardzības likums paredz zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem tiesības saņemt no Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļiem kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītiem būtiskiem postījumiem.
Likums 2009.gadā tika grozīts, nosakot, ka kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem neaprēķina un neizmaksā 2009.gadā, 2010.gadā un 2011.gadā. Ievērojot to, ka Latvijas Vides aizsardzības fondā nav līdzekļu šādu kompensāciju izmaksai, attiecīgās kompensācijas iecerēts atlikt uz 2014.gadu, kad būs skaidri nosacījumi, par ko maksās no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
ZSA dibināta 1999.gadā un apvieno 881 zemnieku saimniecību un uzņēmumu, kas apsaimnieko 422 348 hektārus zemes, saražojot aptuveni 46% no Latvijā izaudzēto graudu apjoma un nodarbinot 3807 cilvēkus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!