Lauksaimnieki sāk vākt naudu lobēšanas kampaņai par taisnīgākiem ES maksājumiem  (14)

Viņa norāda: lai arī valsts augstākās amatpersonas un atbildīgās ministrijas Latvijas lauksaimnieku intereses Eiropā ir definējušas par prioritāti, lauksaimniekiem pašiem ir jāuzņemas sava loma interešu aizstāvībā. Cīņa Eiropas politiskajā laukā nebūs vienkārša un nepieciešami līdzekļi gan regulārām vizītēm uz Briseli un citām ES dalībvalstīm, gan profesionāliem padomdevējiem. Tādēļ aktīvākie lauksaimnieki – Latvijas lielāko lauksaimnieku kooperatīvu "Latraps", "Piena ceļš" un "Trikāta KS" - valdes locekļi jau vienojušies par līdzekļu investēšanu kampaņas izstrādē un uzsākšanā. Tāpat arī LLKA biedru sapulcē citu kooperatīvu vadītāji ir informēti par šādas kampaņas plānošanu.

Bille atgādina, ka pērn oktobrī Eiropas Komisijas (EK) piedāvātā Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma pēc 2013. gada Latvijas lauksaimniekus neapmierina. EK piedāvājums KLP pēc 2013.gada paredz Latvijai 2020.gadā ES tiešmaksājumu pieaugumu par 50%. Rezultātā Baltijas valstis tāpat kā līdz šim saņems vismazākos maksājumus Eiropā, nesasniedzot šī brīža ES vidējo atbalsta likmi.

"Katrs lauksaimnieks var viegli izrēķināt kāds būs viņa saimniecības ieguvums, ja Baltijas lauksaimnieki izcīnīs vienlīdzīgus tiešmaksājumus – proti mūsu prasību Eiropai 90% no vidējās atbalsta likmes Eiropā. Tādēļ jau pagājušā gada nogalē mēs apspriedām iespēju investēt 0,5 latus no katra hektāra tieši cīņai par vienlīdzību Eiropā. Lauksaimnieki likumsakarīgi vēlas zināt kā šo naudu efektīvi izmantos, taču jau stratēģijas izstrādei un aktivitāšu plāna sagatavošanai mums nepieciešami pieredzējuši padomdevēji un līdzekļi iesaistīto cilvēku darba apmaksai, tādēļ, mēs, lielāko kooperatīvu valdes locekļi vienojāmies nākt ar savu iniciatīvu un uzsākt naudas vākšanu. Mēs ticam, ka lauksaimnieki kooperatīvu biedri un citu kooperatīvu vadītāji sekos mūsu iniciatīvai," lēmumu uzsākt naudas līdzekļu vākšanu kampaņai skaidro graudu audzētāju kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Gunvaldis Sproģis.

Piena ražotāju kooperatīva "Trikāta KS" valdes priekšsēdētājs un LLKA valdes loceklis Uldis Krievārs uzsver, ka lauksaimnieki kopš Latvijas iestājas ES investējuši savās saimniecībās milzīgas summas, lai sasniegtu ES kvalitātes standartus un būtu līdzvērtīgi Eiropas ražotājiem. "Šobrīd pēc iestāšanās sarunās ES solītā pārējas perioda, pēc kura it kā Latvijas zemniekiem būs vienlīdzīgi tiešmaksājumi ar pārējām ES dalībvalstīm, atkal Eiropa mums, Baltijas valstu lauksaimniekiem, ir pagriezusi muguru," tā Krievārs.

Savukārt piena ražotāju kooperatīva "Piena ceļš" valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece norāda: "Līdzīgi kā visā pasaulē - mēs, lauksaimnieki, pārvaldām milzīgus resursus, nodarbinām spējīgus un kvalificētus cilvēkus, attīstām tehnoloģijas, strādājam gan vietējā, gan starptautiskos tirgos un domājam par Latvijas lauku attīstību. Un tagad, kad mūsu – lauksaimnieciskās ražošanas – attīstības iespējas ir neskaidras mēs nedrīkstam stāvēt malā."

LLKA norāda, ka Latvijas lauksaimnieki neatkāpsies no prasības – tiešmaksājumiem visās ES valstīs jābūt vismaz 90% no ES vidējās atbalsta līmeņa. LLKA aicina arī citu kooperatīvu biedrus un citus lauksaimniekus nestāvēt malā un iesaistīties, gan atbalstot cilvēkus, kuri cīnās par lauksaimnieku interesēm, gan pašiem iesaistoties diskusijās un aktivitātes, kas norisināsies visa 2012. gada garumā.

"Delfi" jau vēstīja, ka patlaban ES platību maksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī - 90 eiro jeb 63 lati par hektāru. Savukārt vidējais ES rādītājs ir 268 eiro jeb 187 lati par hektāru. Atsevišķās ES valstīs šie maksājumi sasniedz pat 600 eiro jeb 420 latus par hektāru.

EK priekšlikumā oktobra pirmajā pusē piedāvāja 2014.-2020.gadā palielināt Latvijas lauksaimnieku tiešo maksājumu "aploksnes" griestus no 146 miljoniem eiro (102,6 miljoniem latu) līdz 218 miljoniem eiro (153 miljoniem latu) gadā. Līdz ar to saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem atbalsts par vienu hektāru Latvijā pieaugtu no 95 eiro (67 latiem) līdz 141 eiro (99 latiem). Šo pieaugumu finansētu valstis, kas pašlaik saņem vairāk nekā 90% ES vidējo maksājumu.

Latvijas zemnieki gan norāda, ka arī pēc šī pieauguma lauksaimnieki Latvijā ES platības maksājumos saņemtu vismazāko summu starp 27 valstīm. Lauksaimnieku organizācijas uzskata, ka tiešie maksājumi nākamajā ES budžeta periodā starp ES valstīm ir jāizlīdzina daudz krasāk, nekā to paredz EK piedāvājums.

Latvijas prioritātes sarunās par ES nākamo daudzgadu budžetu ir lielāks finansējums kohēzijas politikai un krāsāka lauksaimnieku tiešmaksājumu izlīdzināšana.