'Latvijas Gāze' 10 gadu laikā Inčukalna krātuves attīstībā plāno ieguldīt 160 miljonus eiro  (11)

Viņš stāstīja, ka LG pērn izdevās īstenot visnotaļ labu investīciju programmu. "Pirms diviem gadiem mums pirmo reizi tika izdalīti Eiropas Savienības (ES) līdzekļi 10 miljoni eiro apjomā, lai stabilizētu gāzes piegādi starp Latviju un Lietuvu perspektīvā Polijas – Lietuvas gāzes vada izbūves kontekstā. Ja tiktu īstenots šis vērienīgais projekts, gāzes vadam Viļņa - Rīga un Inčukalna PGK vajadzētu paaugstināt drošību, veicot šo objektu modernizāciju. Tādējādi mēs pērn pabeidzām gāzes vada caurdūruma būvniecību, kurš iet 15-17 metrus zem Daugavas gultnes. Šāds objekts Baltijas valstīs līdz šim nav būvēts. Tāpat mēs rekonstruējām un modernizējām 15 Inčukalna PGK urbumus, kam ES iedalīja 7,5 miljonus eiro," stāstīja Dāvis.

Viņš atklāja, ka pērn, pateicoties Vācijas akcionāriem, LG veica maģistrālo gāzes tīklu diagnostiku ar helikopterā uzstādītām lāzera iekārtām. "Tādējādi visi Latvijas maģistrālie gāzes vadi tika pārbaudīti ar vismodernākajām iekārtām," atzina LG vadītājs.

"Vēl no lielajiem darbiem varu minēt Inčukalnā uzbūvēto jauno gāzes sausināšanas iekārtu ar jaudu 14 miljonu kubikmetru diennaktī, kura mums izmaksāja ap 10 miljoniem latu. Šī iekārta dos papildus sausināšanas jaudas, jo tā gāze, kura nāk no Inčukalna pazemes gāzes krātuves ir mitra. Pateicoties šai iekārtai, mēs varam padot no krātuves līdz 28 vai 30 miljoniem kubikmetru gāzes. Tagad Inčukalna PGK strādās stabili," teica Dāvis, piebilstot, ka kopumā Inčukalna PGK iepriekšējo gadu laikā ir ieguldīti vairāk nekā 60 miljoni latu.

LG valdes priekšsēdētājs informēja, ka pērn kopīgi ar Maskavas institūtu "Vniigaz" izstrādāta jauna Inčukalna PGK attīstības un modernizācijas 10 gadu programma. "Inčukalna PGK jau ir 42 gadi. Jāsaprot, ka liela daļa tehnoloģisko iekārtu ir nomainītas, bet vēl aizvien priekšā ir liels darbs. Tas nozīmē, ka mums ir jāadministrē papildus līdzekļi. Nākamajos gados mums jāveic rekonstrukcija urbumiem, kuri mums ir 193, no kuriem jārekonstruē lielākā daļa. Tāpat būs nepieciešams būvēt jaunu gāzes savākšanas punktu. Tāpēc nākotnē kopumā vēlamā investīciju summa, nākamo 10 gadu laikā ir 160 miljoni eiro," stāstīja Dāvis.

Viņš atzina, ka ir izstrādāts arī otrs variants – optimistiskais. "Mēs uzskatām, ka gāzes starpsavienojums starp Igauniju un Somiju tomēr tiks veidots. Mēs par to aizsākām sarunas jau 2000.gadā, tomēr šādu projektu izveide prasa daudzus gadus. Šobrīd tas ir apstājies, bet somi man jau sen bija teikuši, ka tie ar lielāko prieku glabātu savu gāzi Inčukalnā. Pie tam der atcerēties, ka Somijai vajag ziemas sezonā visnotaļ lielu gāzes apjomu. Tāpēc, mēs arī ES gribam parādīt, ka šī krātuve ir reģionāli svarīga un, pat ne ja pēc pieciem gadiem, tad pēc desmit vai vairāk gadiem tās jaudas būs nepieciešamas, jo tad visi savienojumi būs izveidoti. Esmu pārliecināts, ka nākotnē būs kā Somijas - Igaunijas, tā arī Polijas-Lietuvas gāzes tīklu starpsavienojums. Tas ir tikai laika jautājums. Līdz ko šie savienojumi tiks izveidoti, būs nepieciešamas papildus gāzes krātuves jaudas. Šobrīd Inčuklna PGK aktīvā gāze ir 2,3 miljardu kubikmetru apjomā. Tas nozīmē, ka krātuvi vajadzēs paplašināt. Tādējādi šajā darbā ir iestrādāta perspektīvā Inčukalna PGK paplašināšana un tās izmaksas," atzina LG vadītājs.

Dāvis piebilda, ka 160 miljoni eiro ir domāti tikai pirmajai Inčukalna PGK attīstības kārtai. "Šīs investīcijas neietver krātuves paplašināšanu. Savukārt, ja krātuve tiek paplašināta, kopējais investīciju apjoms sasniegs 360 miljonus eiro. Lai pēc paplašināšanas kopējais aktīvās gāzes apjoms varētu sasniegt trīs miljardus kubikmetru, mums būs jāpērk bufergāze Tāpēc paplašināšanas investīciju cena ir tik liela," paskaidroja LV valdes priekšsēdētājs.

Viņš piebilda, ka ir ļoti svarīgi, ka LG ir šāds krātuves attīstības pamatojums. "Arī ES direktīva runā, ka nākotnē jābūvē krātuves un jāiegulda nauda energoapgādes drošības palielināšanā, tāpēc līdz 2014. gadam ir paredzēti teju 200 miljardi eiro dažādiem projektiem – gāze, elektrība un atjaunojamie resursi. Tāpēc mēs gribam sagatavot materiālu un likt priekšā Eiropas Komisijai. Lūk – te ir Baltijas reģions plus Somija un mēs no krātuves pilnībā varam padot gāzi kā Somijai, tā arī Lietuvai un Igaunijai. Manuprāt, Inčukalna pazemes gāzes krātuves nozīme nākotnē būs ārkārtīgi liela," prognozēja Dāvis.

"Es esmu ievērojis, ka sekmīgai ES līdzfinansējuma piesaistei vajag laicīgi sagatavot materiālus un tos iesniegt EK, kā arī pēc tam aktīvi aizstāvēt. Tad ES līdzekļus var piesaistīt," viņš piebilda.

Davis arī atklāja, ka kopš LG privatizācijas uz šo dienu infrastruktūrā ieguldīti 260 miljonu latu - modernizācijā, rekonstrukcijā un sistēmas attīstībā. "Šogad mēs infrastruktūrā ieguldīsim teju 26 miljonus latu," piebilda Dāvis.

Kompānija "Latvijas gāze " nodarbojas ar gāzes iegādi, transportēšanu, uzglabāšanu un sadali. Gāzi kompānija iepērk no Krievijas koncerna "Gazprom" (aptuveni 70%) un "Itera Latvija" (aptuveni 30%). Uzņēmuma lielākie īpašnieki ir Vācijas "E.ON Ruhrgas", "Gazprom" un "Itera Latvija". "Latvijas gāzes" akcijas kotē "NASDAQ OMX Riga" biržas otrajā sarakstā.