'De facto': visticamāk, pat Saeimai atmestā Robežas likuma labošana nemainīs elektroniskās šķērsošanas ieviesēju  (17)

12.janvārī Saeima vienbalsīgi nobalsoja par likuma grozījumiem, kuros elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas izveidi uzticēja profesionālai organizācijai, kas Latviju pārstāv Starptautiskajā Autopārvadātāju asociācija. Šim kritērijam atbilst tikai viena biedrība – "Latvijas auto" un jau likuma izstrādes gaitā netika slēpts, ka valsts rindu jautājuma sakārtošanu grib uzticēt tieši šai asociācijai.

Ar to gan nav bijusi mierā Rīgas pils. Prezidenta padomnieks Edgars Pastars raidījumam sacīja, ka "tā vienkārši uzticot kādam privātajam to apsaimniekot, mums tomēr jārēķinās, ka šī privātā subjekta rokās nonāk ļoti liela informācija gan par kravām, gan par mašīnām, par laikiem, un tai skaitā, kādus partnerus viņš izvēlās. Kādi būs šie partneri, kādi papildpakalpojumi ar to būs saistīti, tā visa bija šī fona informācija, kura mums nedeva pilnīgi pārliecību, ka turpmākā rīcība tiks pietiekami kontrolēta un lēmums ir pietiekami izsvērts."

Kā skaidro prezidenta padomnieks, Rīgas pilij nav paticis, ka likumā noteikts konkrēts sistēmas ieviesējs, kā rezultātā valstij vēlāk nebūtu iespējams kaulēties par izdevīgāko risinājumu, kā arī pastāvējušas aizdomas par citiem slēptiem zemūdens akmeņiem. "Bija varbūt tāda fona informācija, kuru ir grūti pārbaudīt, un par kuru ir grūti pat atklāti runāt. Par to, kādas intereses var būt vienai vai otrai grupai, vai kādai vēl trešajai grupai šajā jautājumā," raidījumam sacīja Pastars.

Riadījums norāda, ka aizdomām šajā gadījumā ir gana daudz iemeslu. Pirmkārt jau dedzīgā politiķu iesaistīšanās, par katru cenu cenšoties panākt, lai elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas ieviešanu uzticēt "Latvijas auto". Starp aktīvākajiem lobētajiem tiek minēti gan vairāki "Vienotības" politiķi, tostarp no partijas spices gala, gan no Zatlera Reformu partijas aizgājušais sešinieks Klāva Olšteina vadībā.

Politisko atbalstu nenoliedz arī pats "Latvijas auto". "Tā pati Iekšlietu komisija. Viņa atbalstīja gandrīz vienbalsīgi. Es arī neizslēdzu, ka bija aktivitātes arī no Olšteina kunga. Mēs arī viņam stāstījām savu redzējumu. Mēs esam runājuši ar Roņa kungu, ar Satiksmes ministrijas cilvēkiem," neslēpa "Latvijas auto" prezidents Valdis Trēziņš.

Paši politiķi oficiāli gan noliedz, ka būtu izrādījuši kādam īpašu labvēlību, tomēr neoficiāli politisko lobiju atzīst. "Man likās mulsinoša šī redakcija. Mulsinoša, kaut vai no apsvēruma, kā bijušajam uzņēmējam man viņa jebkurā gadījumā būtu nesaprotama. Kā likumā var konkrēti minēt jau juridisko personu? Bet "Vienotības" kolēģi acīmredzot tai brīdī gribēja iet vienkāršāko ceļu un atvieglot darbu Satiksmes ministrijai, sacīja Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edmunds Demiters (ZRP).

Šos pārmetumus gan noraidīja Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (V), ironiski sakot: "Protams, kāda runa. Arī par valdību ir uzņēmusies atbildību "Vienotība" un Dombrovskis. Tur nav ko runāt. Koalīcijas partneriem brūk reitingi, un mērķis ir izvēlēts viens."

Iemesls, kāpēc pastāv aizdomas, ka caur elektronisko robežšķērsošanas sistēmu ir izbīdītas biznesa intereses, saistītas ar "Austrumu kravu termināli", norāda raidījums. Savulaik ar "Parex" saistītais uzņēmums ar Eiropas līdzfinansējumu izbūvēja stāvlaukumu Terehovā un to vēl Aināra Šlesera (LPP/LC) ministrēšanas laikā neveiksmīgi centās pārdot atpakaļ valstij. Tagad "Latvijas auto" neizslēdz – ja viņiem uzticēs tiesības organizēt elektronisko rindu, viens no sadarbības partneriem varētu būt tieši "Austrumu kravu terminālis", kam jau esot izstrādāta nepieciešamā programmatūra.

"Sadarbība notiek ar jebkuru. Pārvadātājiem arī ar "Austrumu kravu terminālu", ir, es teicu, loģistikas partneri, ir "Merkurijs". Šī sadarbība Latvijas pārvadātājiem ir ar daudziem, ar brokeriem, ar ekspeditoriem. Un pārmest, ka mēs lobējām kādu atsevišķi, nav korekti," sacīja Trēziņš.

Raidījums norāda arī uz bažām, ka, sistēmu īstenojot kopā ar" Austrumu kravu termināli", tas būs ieinteresēts panākt, lai kravas automašīnas būtu spiestas iebraukt izbūvētajā maksas stāvlaukumā, proti, uzņēmumus iegūtu visai droši garantētus ienākumus. Tā tas ir, piemēram, Igaunijā, ko kā labo piemēru min visi, kas grib risināt robežas rindu jautājumu.

Deputātu plāni sākotnēji gan bija izvairīties no kādām saistībām ar pierobežu zemju īpašniekiem. Šobrīd politiķi arī sola atbalstu prezidenta ierosinājumam likumā paredzēt, ka Satiksmes ministrija elektroniskās robežšķērsošanas ieviesēju izraugās konkursā, vēsta raidījums.

"Ja valsts uzskata, ka jātaisa tenders, lai gan es neredzu tendera priekšmetu, valsts jau tur neko nemaksā, tur nav iepirkumu. Tad par ko mēs konkursu taisām? Pārvadātāji paši izlemj, kā rīkoties. Protams, ja tāds lēmums būs, mēs varam arī piedalīties konkursā," atzina "Latvijas auto" prezidents.

Raidījuma veiktā politiķu aptauja liecina, ka nav šaubu – ja notiks konkurss, tajā tik un tā uzvarētu "Latvijas auto". Kā intervijā atzina Latkovskis: "Mēs varam labot un uzticēt Satiksmes ministrijai konkursu, kur, es nešaubos, galā jūs saņemsiet tādu pašu sižetu, jo vinnēs galu galā viens, bet zaudēs visi pārējie."

Tikmēr satiksmes ministrs Aivis Ronis vēl nezināja sacīt, kā situāciju tagad varētu atrisināt. "Prezidents ir izdarījis savu lēmumu, mēs tagad skatīsimies, runāsim ar deputātiem, ar Iekšlietu ministriju tālāk, ko mēs varam darīt, jo es uzskatu, ka elektroniskās rindas ieviešana būtu ļoti svarīga. Tas palielinātu caurskatāmību uz robežas, uzlabotu, protams, arī pašiem kravu pārvadātājiem, tālbraucēj šoferiem darba apstākļus, arī pašu situāciju uz robežas. Tā kā mēs skatīsimies kā mēs varam virzīties tālāk. Jāatrod ir pareizais risinājums," sacīja Ronis.

Viņš arī vairījās atklāt, vai tad kravas auto nāksies iebraukt maksas stāvlaukumos, no kā it kā centās izvairīties deputāti, par likumu balsojot. Ronis vien sacīja, ka "tas ir tehnikas jautājums, kā es saku, mēs bijām gaidījuši, ka mēs no autovadītāju pārvadātāju asociācijas saņemtu priekšlikumus, kā viņi redz. Un tas bija paredzēts martā, tad mēs to arī izvērtētu. Tagad mēs esam pilnīgi citā situācijā, skatīsimies, ko mēs varētu darīt tālāk."

Jau ziņots, ka Valsts prezidents 20.janvārī nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Valsts robežas likumā, kas noteica autopārvadātājiem iepriekšējo pieteikšanos Latvijas – Krievijas robežas šķērsošanai jeb "elektronisko rindu".

Prezidents norādīja, ka, apkopojot dažādu pušu viedokļus par likuma grozījumiem, viņam nav izdevies gūt pārliecību, ka tie paredz iespējami labāko un vienlaikus arī tiesisku risinājumu. Tādēļ atkārtota likuma izskatīšana, pēc Valsts prezidenta domām, veicinās situācijas noskaidrošanu un sabiedrības interešu ievērošanu.

Valsts prezidents vēstulē Saeimai skaidro, ka no valsts institūcijām saņemtajiem materiāliem un sanāksmē paustajiem viedokļiem izriet, ka lielākās domstarpības ir par iespēju deleģēt ārējās sauszemes robežas rindu jautājuma risināšanu: "Pirmkārt, vai vispār to var deleģēt. Otrkārt, vai var deleģēt jebkurai privātpersonai. Treškārt, vai var deleģēt likumā nosauktam tiesību subjektam."

Valsts prezidents norāda, ka Saeimas pamatfunkcija ir likumdošana un tai nebūtu jārisina mainīgi administratīvi saimnieciski jautājumi, bet likumā jāizlemj būtiskākais. Tādēļ nebūtu pareizi dot signālu, ka administratīvi saimnieciskus jautājumus var risināt un konkurenci zināmā mērā ierobežot likumā, nosakot un regulējot konkrētu privātpersonu darbību.

"Tieši Ministru kabinetam būtu jālemj, vai un kuram var deleģēt ārējās sauszemes robežas rindu administrēšanu, kā arī obligāti jāparedz nosacījumi efektīvai kontrolei un tas, lai ar iekšējo drošību saistīta informācija netiktu izmantota prettiesiskiem mērķiem," vēstulē secina Valsts prezidents.

Jau ziņots, ka Saeima neizsludināto likumu grozīja, ieviešot "elektronisko rindu". Iepriekšēja pieteikšanās robežas šķērsošanai ļaus autovadītājiem plānot minimālu laiku stāvēšanai rindā pirms Latvijas un Krievijas robežas, kā arī dos iespēju uzlabot kustības drošību uz ceļiem un ekonomiski lietderīgi izmantot kravu pārvadātāju resursus, skaidroja parlamenta Preses dienests.

Grozījumi paredzēja, ka šo attālinātās reģistrēšanās rindu organizēs Satiksmes ministrija un tās administrēšanu varēs deleģēt autopārvadātāju profesionālajai organizācijai, kas Latviju pārstāv Starptautiskajā autopārvadātāju savienībā. Pieteikšanos elektroniskai robežšķērsošanas rindai bija plānots uzsākt ar 2012.gada 1.jūliju.

Uz Latvijas Austrumu robežas regulāri, it īpaši gada nogalēs, veidojas milzīgas kravas auto rindas, kurās pārvadātāji reizēm spiesti pavadīt pat vairākas diennaktis. Šo problēmu, kas galvenokārt saistīta ar robežpunktu nepietiekamo caurlaidību Krievijas pusē, abas valstis mēģina atrisināt jau gadiem ilgi.