Rīgas apgabaltiesa šonedēļ aizliegusi valstij izmantot no lidsabiedrības "airBaltic" privātā akcionāra "Baltijas Aviācijas Sistēmas" (BAS) pārņemtās akcijas un lemt par aviokompānijas statūtu un pamatkapitāla izmaiņām, bet Krājbankai un "Snoras" bankai aizliegts pārdot BAS ieķīlāto mantu.
Tiesa šonedēļ izsniegusi izpildrakstu lietā, kurā BAS vērsās pret Krājbanku, "Snoras" banku un Latvijas Satiksmes ministriju, apstrīdot BAS piederošo 224 245 "airBaltic" akciju pārdošanu valstij.
Izpildraksts nosaka aizliegumu Latvijas valstij izmantot 224 453 "airBaltic" akcijas, lai lemtu par lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, statūtu grozījumiem un aviokompānijas darbības izbeigšanu.
Tiesa uzdeva ierakstīt Uzņēmuma reģistrā aizliegumu mainīt lidsabiedrības pamatkapitālu, grozīt statūtus, lemta par darbības izbeigšanu vai reorganizāciju, vērtspapīru emisiju vai konversiju.
Tāpat tiesa nolēma aizliegt Krājbankai un bankai "Snoras" pārdot ieķīlāto BAS mantu, prasības nodrošinājuma līdzekļa summa ir līdz 224 534 latiem, kas ir valsts pārņemto BAS akciju nominālvērtība.
Jau ziņots, ka janvāra nogalē tiesa nolēma apķīlāt Latvijas valstij piederošās 224 453 jeb 47,2% lidsabiedrības "airBaltic" akciju, taču Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notārs atteicis reģistrēt šādu prasības nodrošinājuma līdzekli.
Tiesa apķīlāja tās lidsabiedrības vārda akcijas, kuras agrāk piederēja privātajam akcionāram BAS. Šāds lēmums pieņemts saistībā ar Rīgas apgabaltiesā iesniegto BAS prasību pret "Latvijas Krājbanku", Lietuvas banku "Snoras" un Latvijas Satiksmes ministriju par darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, īpašuma tiesību atzīšanu, valdījuma nodibināšanu un komercķīlas izlietošanas paziņojuma atzīšanu par spēkā neesošu, kurā iekļauts arī pieteikums par prasības nodrošināšanu.
BAS uzskata, ka finanšu ķīlas līgumi nav spēkā, jo to noslēgšanas brīdī "airBaltic" akcijas bija slēgtas emisijas akcijas ar atsavināšanas ierobežojumiem. Tāpēc tās neesot uzskatāmas par finanšu instrumentiem, neatradās publiskā apgrozībā un nevarēja būt par komercķīlas priekšmetu, tās nevarot ieķīlāt arī pēc citu ķīlas veidu noteikumiem. Satiksmes ministrijai bijis zināms par akciju atsavināšanas ierobežojumiem, un tādējādi, pēc BAS paustā, to nevar uzskatīt par labticīgu ieguvēju. 2011.gada 22.decembrī notikušajā "airBaltic" akcionāru sapulcē izdarīti grozījumi statūtos, svītrojot nosacījumu par akcionāru pirmpirkuma tiesībām. Tāpēc, pēc BAS minētā, ir nepieciešams attiecīgs akciju apķīlājums, jo citādi Latvijas valstij nebūs šķēršļu tiesvedības laikā akcijas pārdot jebkurai personai.
Satiksmes ministrija 2011.gada 30.novembrī iegādājās BAS piederošos 47,2% "airBaltic" akciju un tādējādi valsts kļuva par 99,8% "airBaltic" akciju īpašnieci.
"airBaltic" dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri līdz šim bija Latvijas valsts ar 52,6% akciju un "BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder bijušajam "airBaltic" prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!