Melngailis: neskatoties uz ilgstošu krīzi Eiropā, Latviju uzņems eirozonā 2014.gadā  (29)

"Domāju, ka Latvijai ir ļoti labas izredzes iestāties, ņemot vērā, ka Latvijai un citām Baltijas valstīm ir caurskatāmāka un vieglāk saprotama ekonomika nekā dažam labam eirozonas biedram Dienvideiropā. Vācija un citi eirozonas dalībnieki labprāt redzētu šādus veselīgākus biedrus savā starpā," teica Melngailis, kurš jau gadu strādā "Alvarez & Marsal" Londonas birojā. Melngailis Latvijā pazīstams kā "Parex bankas" vadītājs laikā, kad notika bankas sanācija un sadalīšana, kā arī kā telekomunikāciju koncerna "Lattelecom" bijušais valdes priekšsēdētājs.

Tomēr finanšu un uzņēmumu restrukturizācijas eksperts teica, ka, iekams Latvijai paredzēts iestāties eirozonā, kopējās valūtas valstīm jātiek galā ar Grieķijas un, iespējams, citu Dienvideiropas valstu nopietnām parādu krīzēm. Tomēr Melngailis uzskata, ka tas izdosies.

"Vairākums uzskata, ka Grieķiju nepametīs. Grieķi piekritīs veikt strukturālas reformas," Melngailis teica sarunā, kas notika, pirms Eiropas Savienības finanšu ministri vienojās par palīdzības paketi Grieķijai 130 miljardu eiro (91 miljardu latu) apjomā.

"Lielākā problēma Grieķijā ir, ka tur ļoti mazs procents iedzīvotāju maksā nodokļus. Fiskālā situācija ir traģiska. Taču Grieķiju atbalstīs ne jau Grieķijas dēļ, drīzāk Itālijas, Spānijas un Portugāles dēļ. Ja grieķus atstums no Eiropas, radīsies jautājumi par šīm valstīm, kurām ir krietni lielāks īpatsvars Eiropas Savienībā (ES). Itālijai tas bija 12,7 % no ES kopējā 2010.gada iekšzemes kopprodukta, Grieķijai - tikai 1,8%. Domāju, ka ar Grieķiju tiks galā, un tāds arī ir uzskats Londonas finansistu vidū," sacīja Melngailis.

Vienlaikus ASV izglītotais, pēckara latviešu trimdā dzimušais biznesa konsultants aizrādīja, ka finanšu krīze Eiropā būs ilga un grūta. "Vācija, Francija un Skandināvija vēl nav izjutušas krīzes sekas. Paies laiks, kamēr bankas šajās valstīs norakstīs zaudējumus. Visā Eiropā patlaban ir likviditātes trūkums, to cenšas kompensēt Eiropas Centrālā banka. Ir paredzams, ka jaunus kredītus pārāk bieži neizsniegs, un tas paralizēs ekonomiku. Tās ir sliktas ziņas gan eksportētājiem, gan tiem, kas grib pārdot aktīvus," Melngailis teica.

"Pozitīva ziņa ir, ka Baltija atrodas blakus Skandināvijai, kas no Eiropas sastāvdaļām ir visstabilākā. Ja skatāmies uz banku sistēmas caurskatāmību, Baltija un Skandināvija atrodas labās pozīcijās, salīdzinot ar Dienvideiropu un pat ar "veco Eiropu" - Vāciju un Franciju," viņš sacīja.

"Alvarez & Marsal" ir 1983.gadā Ņujorkā dibināta biznesa konsultāciju firma ar specializāciju uzņēmumu sanācijā un tā sauktajā "apgriešanā apkārt". Patlaban firmai strādā 1700 speciālistu ar birojiem 38 pilsētās 16 valstīs. Kompānijas banku un finanšu nozares konsultāciju departamenta pazīstamākie projekti ir "Lehman Brothers" (bankrota administrēšana un ar to saistīto lietu kārtošana), Islandes "Kaupthing" bankas bankrota lieta un padomdošana Īrijas banku aktīvu administrēšanas aģentūrai "National Asset Management Agency".

Jau rakstīts, ka eirozonas finanšu ministri agrā otrdienas rītā panākuši vienošanos par jaunu finansiālās palīdzības paketi Grieķijai. Pēc pārrunām ar baņķieriem no Starptautiskā Finanšu institūta (IIF) Atēnas trešdien bankām izteiks obligāciju apmaiņas piedāvājumu, lai tās uzņemtos norakstīt 53,5% no to īpašumā esošajiem parādiem, kas ir par 3,5 procentpunktiem vairāk, nekā bija saskaņots iepriekš.

Ja šī obligāciju apmaiņa būs veiksmīga un tiks īstenotas visas strukturālās reformas, tad Grieķijas parādsaistību apjoms līdz 2020.gadam tiks samazināts no 160% līdz 120,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).