3372865
Foto: PantherMedia/Scanpix

Nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" bijušā privātā līdzīpašnieka "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS) maksātnespējas nesekmīgais prasītājs uzņēmums "Veriko", kam pieder arī 14,19 miljoni "airBaltic" konvertējamo obligāciju, šī gada sākumā saņēmusi no Andra Šķēles ģimenei pastarpināti piederošā uzņēmuma "INPO 13" 74 tūkstošu eiro aizdevumu, kas līdzējis SIA "Veriko" samaksāt "Norvik bankai" iespaidīgus procentus. Visticamāk, tie maksāti saskaņā ar finanšu instrumentu pirkuma līgumu par iepriekš BAS piederējušajām aviokompānijas konvertējamām obligācijām, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošie dokumenti.

Portāla "Delfi" rīcībā esošais SIA "Veriko" piederošo "Norvik bankas" kontu izraksts par šī gada janvāri liecina, ka 2.janvārī uzņēmums saņēmis 74 000 eiro aizdevumu no SIA "INPO 13" saskaņā ar pērnā gada 28.septembra aizdevuma līgumu. Tas palīdzēja SIA "Veriko", kuras kontā mēneša sākumā bija 241,3 tūkstoši eiro, tai pašā datumā samaksāt "Norvik bankai" 313,3 tūkstošus eiro. Maksājuma uzdevumā norādīts: "Līg.nr. 03261; Veriko SIA; proc.apm. 313 333.33 EUR."

SIA "INPO 13" ir viens no daudzajiem "INPO" uzņēmumiem, kuru nosaukums tiek atšifrēts kā "investīciju portfelis" un pastarpināti pieder ekspolitiķa un par oligarhu dēvētā Šķēles ģimenes locekļiem. INPO uzņēmumi pieder SIA "Privāto aktīvu pārvalde" (PAP), kura valdes priekšsēdētājs ir ilgus gadus ar Šķēli saistītais Edgars Šķenderis, bet valdes locekles ir ekspolitiķa meitas Madara Šķēle un Anete Pētersone-Šķēle.

PAP īpašniece ir SIA "Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem" (SPI), kuras valdes priekšsēdētājs un 10% īpašnieks ir Šķenderis. Šķēles meitām katrai pieder pa 25% SPI kapitāldaļu, bet viņa sievai Kristiānai Lībanei-Šķēlei – 30%. Atlikušie 10% SPI pieder ilggadējā Šķēles menedžera Harija Krongorna sievai Ivetai Smilgai-Krongornei.

Arī "INPO 13" vienīgais valdes loceklis ir Šķenderis, savukārt PAP mājaslapā par "INPO 13" rakstīts: "Investīcija atrodas izpētes stadijā." PAP preses pārstāvis un Šķēles znots Juris Pētersons portālam "Delfi" norādīja, ka "INPO 13" šobrīd ir neaktīvs un nav veicis ieguldījumus kādā vienā konkrētā aktīvā.

"Savukārt vispārējās komunikācijas politikas ietvaros PAP nesniedz komentārus medijiem par ieguldījumiem, kuri atrodas izpētes un izvērtēšanas stadijā, tātad kuru sakarā nav pieņemts konkrēts lēmums par to perspektīvu. PAP sniedz izsmeļošu informāciju potenciālajiem investoriem, kuriem ir iespējama interese par projektiem noteiktā to attīstības stadijā. Baumas un pieņēmumus PAP nekomentē un nekomentēs," uzsvēra Pētersons, atbildot uz jautājumu, kāpēc un ar ko tieši pērn slēgts SIA "Veriko" aizdevuma līgums, saskaņā ar kuru SIA "Inpo 13" sniedza šo 74 tūkstošu eiro aizdevumu.

"Lēmumu pieņemšana PAP grupā ir atkarīga no paredzamās investīcijas lieluma, nozares profila, darījuma partneriem un citiem aspektiem. Lielākajā daļā gadījumu atbildība ir konkrētā ieguldījuma portfeļa pārvaldītāja ziņā. PAP lēmumu pieņemšanas process ir pilnībā nodalīts no tās īpašniekiem," apgalvoja Pētersons, lūgts atklāt, vai šāda aizdevuma sniegšana ir saskaņota ar "INPO 13" īpašnieku ķēdi.

Vaicāts, vai par šādu aizdevumu ir informēts un to ir saskaņojis vai atbalstījis Šķēle, Pētersons norādīja: "Andris Šķēle nav ne PAP grupas darbinieks, ne grupas uzņēmumu amatpersona, ne arī tās īpašnieks. (..) Līdz ar to nav arī vajadzības veikt tās procedūras lēmumu pieņemšanā, kuras Jūs pieminat."

"Veriko" vienīgais valdes loceklis, Valkas novada domes deputāts Aivars Sjademe (VL-TB/LNNK) portālam "Delfi" paziņoja, ka atrodas Ēģiptē, tāpēc telefonsaruna sanāktu pārāk dārga, un aicināja zvanīt viņam nākamnedēļ, kad viņš atgriezīsies Latvijā. Savukārt viņa brālis, zvērināts advokāts Raivo Sjademe, kas "Veriko" pārstāvēja tiesā, paziņoja, ka "nekādus jautājumus saistībā ar sniegto juridisko palīdzību savam klientam es nekomentēšu".

Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka Rīgas apgabaltiesa februārī nolēma apmierināt Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratora "KPMG Baltics" pieteikumu par prasības nodrošināšanu un komercķīlu reģistrā ierakstīja atzīmi par SIA "Veriko" piederošo 14 190 202 "airBaltic" emitēto konvertējamo obligāciju, kas glabājas "Norvik bankas" finanšu instrumentā, atsavināšanas un apgrūtināšanas aizliegumu. Konvertējamās obligācijas ļauj turētājam apmainīt tās pret noteiktu skaitu emitenta akciju, kas nozīmē, ka "Veriko" vai jebkurš cits šo obligāciju turētājs nākotnē varētu kļūt par "airBaltic" līdzīpašnieku.

"KPMG Baltics" prasība, kura pēc būtības vēl nav izskatīta, vērsta pret SIA "Veriko", BAS un "Norvik banku". Krājbankas administrators uzskata, ka BAS bija bankā ieķīlājis visu savu mantu, tomēr pērn oktobrī atklājies, ka BAS īpašumā bijuši 14,19 miljoni "airBaltic" emitēto konvertējamo obligāciju, kuras ieķīlātas "Norvik bankā", un ar pērnā gada 21.jūlija Finanšu instrumentu pirkuma līgumu nonākušas pie SIA "Veriko".

"KPMG Baltics" prasībā uzsvērts, ka slēgtās emisijas obligācijas pieskaitāmas pie lietām, kas var būt par komercķīlas priekšmetu, tāpēc BAS neesot bijis tiesību bez Krājbankas rakstveida piekrišanas atsavināt un ieķīlāt obligācijas trešajām personām. Tāpēc Krājbankas administrators uzskata, ka visi darījumi ar obligācijām ir spēkā neesoši un tās atzīstamas par BAS īpašumu, kas ieķīlāts par labu Krājbankai.

BAS lidkompānijas obligācijas "Norvik bankas" vērtspapīru kontā noguldīja, pamatojoties uz 2010.gada 3.oktobra brokeru pakalpojumu līgumu, kas piešķīra bankai tiesības rīkoties un operēt ar obligācijām, kas arī tika izdarīts, norādīts "KPMG Baltics" pieteikumā, tāpēc administrators lūdzis par spēkā neesošu atzīt arī šo brokeru līgumu.

Visticamāk, tieši šis ir līgums, kas paredzēja par pakalpojumiem bankai maksāt 700 latus mēnesī un bija par pamatu "Veriko" iesniegtajam BAS maksātnespējas pieteikumam 3600 latu parāda dēļ: "Veriko" tiesības to atprasīt ieguva no "Norvik bankas" cesijas rezultātā.

Aizdomas, ka patiesībā brāļi Sjademes ir tikai "Veriko" "izkārtne" un aiz viņiem slēpjas ietekmīgāki spēlētāji, publiski izskanējušas jau vairākkārt. Piemēram, par bijušā "airBaltic" līdzīpašnieka un prezidenta Bertolta Flika interesēm, kas maskētas aiz "Veriko", maksātnespējas ierosināšanas procesa laikā runāja "airBaltic" pārstāvji tiesā.

Arī laikrakstā "Dienas bizness" ziņots, ka tagadējo "Veriko" īpašnieci, Luksemburgas kompāniju "Aerienne Services Group S.A." pagājuša gada jūnijā dibinājis Fliks, kurš kompānijas īpašnieks bijis arī laikā, kad Flika tolaik vēl kontrolētā BAS īpašumā esošās "airBaltic" obligācijas nonākušas SIA "Veriko" – citas Flika netieši kontrolētas kompānijas īpašumā. Viņš pats vēlāk gan laikrakstam noliedza, ka būtu "Veriko" īpašnieks, sakot, ka "personiski kontakti man nekad nav bijuši".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!