Eksperts: 'zaļā enerģija' patērētājam izmaksā mazāk nekā gāzes koģenerācija  (45)

Precīzi dati par to, cik Latvijas patērētājiem izmaksā tā sauktā "zaļā enerģija" no atjaunojamajiem energoresursiem, cik – dabasgāzes koģenerācija un cik daudz no šiem maksājumiem saņem katras konkrētās stacijas īpašnieki, nekur neparādās. Ozoliņš, kurš "Latvenergo" tīkla uzņēmumu "Augstsprieguma tīkls" un "Centrālie elektrotīkli" sistēmas vadības centrā nostrādājis teju 30 gadu, šos datus centies apkopot un izskaidrot. Ne visi šiem aprēķiniem nepieciešamie dati ir publiski pieejami regulatora mājaslapā vai citur, tāpēc Ozoliņš savus aprēķinus veicis, analizējot arī "Latvenergo" koncerna gada pārskatus. Viņš norāda, ka skaitliskā ziņā šiem datiem ir iespējama neliela neprecizitāte, taču kopējai tendencei tie atbilstot.

Pašlaik Latvijas sabiedrībā nereti dominē viedoklis, ka "zaļā enerģija" ir ļoti dārga, tāpēc tās ieviešana kaitē Latvijas tautsaimniecībai. Šie dati parāda, ka zaļās enerģijas ražošanai no patērētāju maciņiem maksājamā atbalsta summa latos par vienu megavatstundu (MWh) tiešām ir visaugstākā – 2012. gadam tā lēsta

97 Ls/MWh apmērā, ja elektrības tirgus cena ir 35 Ls/MWh. Taču elektrības patērētāju rēķinā maksājumi zaļajai enerģijai ir salīdzinoši daudz mazāki nekā maksājumi izkliedētai gāzes koģenerācijai un lielajiem, "Latvenergo" piederošajiem TEC, kas, pēc MK noteikumiem, saņem maksājumus par uzstādīto jaudu.

"Latvenergo" TEC 2011. gadā nodrošināja 33% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa, Daugavas HES – 38%, izkliedētās gāzes koģenerācijas stacijas – ap 5%, bet mazās atjaunīgo energoresursu stacijas – tikai nedaudz vairāk par 3%.

Pieņemot, ka vienas Latvijas mājsaimniecības elektrības patēriņš gadā varētu būt ap 2500 kilovatstundas (kWh), kas, pēc pašreizējiem tarifiem, izmaksā teju 240 latu, tad no šīs naudas zaļās enerģijas stacijām aiziet vien 5,73 lati, kamēr lielajām gāzes stacijām – 17,43 lati.

"Protams, mums ir vajadzīgas lielās elektrības stacijas, lai mēs nodrošinātu savu energoapgādes bilanci un mums būtu savas drošības rezerves. Šie maksājumi gāzes stacijām un zaļajai enerģijai ir maksa par Latvijas energoapgādes sistēmas drošību kopumā," pauž Ozoliņš, piebilstot, ka šīs maksājumu proporcijas no Latvijas patērētājiem nevajadzētu slēpt, kā tas līdz šim nereti ir noticis. Atbalsta maksājumi gan gāzes, gan zaļās enerģijas stacijām elektrības rēķinos parādās kā obligātā iepirkuma komponente (OIK), ko regulators ik gadu pēc aktuālajiem datiem pārrēķina 1. aprīlim. Pašlaik OIK elektrības tarifā veido 1,17 santīmus/kWh.

Tomēr šī šķietami niecīgā OIK summa Latvijas ražotājiem, kas elektrību patērē daudz, top lielos maksājumos. Tāpēc no viņu puses arī parasti dzirdami lielākie protesti: "Latvijas finieris" par OIK katru mēnesi samaksā 80 000 latu.

"Ja runājam par energocenu kāpumu Latvijā, gribu norādīt, ka vairāku tīklu tarifu kāpuma rezultātā elektrības cenas efekts 2007. gadā uz galapatērētājiem, pēc statistikas datiem, pieauga par 44,6%, bet gāzes cenas 2008. gadā pieauga par 83% pret 2007. gadu. Jebkurā valstī šāds kāpums nozīmētu enerģijas krīzi, tāpēc ir vērts uzsist pa plecu mūsu uzņēmējiem, ka mēs tam tikām pāri. Tas tikai nozīmē, ka mūsu ekonomika ir gana stipra un energocenu dēļ nebankrotē," norāda Ozoliņš.

"Enerģētikas stratēģija Latvijai gan tiek vēl rakstīta un formulēta, bet reālajā dzīvē jau ir ieviesta. Gāzes stacijas tiks uzbūvētas, visam ir sava vieta, vienīgais objekts, kas vēl ir palicis, ir cīņa pret zaļo enerģiju," klāsta Ozoliņš, uzskatot, ka vienkārši notiek cilvēku sarīdīšana, un šādā gaisotnē, protams, nevar būt ne runas par vienotu atbalstu stratēģijai, ne atjaunīgo energoresursu likumam, kas varētu tapt uz šīs stratēģijas bāzes.

Ekonomikas ministrijas sagatavotais atjaunojamo energoresursu likums iesprūda vēl iepriekšējā sasaukuma Saeimā.

Pagaidām nav precīzu datu, kādu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību radīja līdz šim pēdējais 2011. gada elektroenerģijas tarifu kāpums, kas atkarībā no patēriņa grupas, sasniedza pat 40%. Ozoliņš uzskata, ka ar esošajiem tarifiem Latvijas enerģētikas sektors ir sagatavots, lai pievienotos eirozonai, un inflācijas draudi no šīs puses nekādi nedraud. Savukārt "Latvenergo" kā Latvijas nacionālā kompānija ir nostiprināta un savu īpašnieku interesēs gūst lielus ienākumus. 2010.gadu "Latvenergo" noslēdza ar 44,3 miljonu latu lielu peļņu, no kuras 35 miljoni lati ieskaitīti valsts budžetā.