Krājbankas krahs: ST ierosina lietu pēc Paula un citu cietušo sūdzības  (43)

ST otrdien ierosināja lietu par kredītiestāžu likuma normu atbilstību Satversmē nostiprinātajām tiesībām uz īpašumu.

Apstrīdētā norma paredz, ka lēmumu par bankas sanāciju lemj, un šis lēmums un sanācijas plāns stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) un kreditoru sapulcē. Lēmumu par sanācijas piemērošanu pēc administratora, kreditoru sapulces vai FKTK pieteikuma var atcelt tiesa, ja lēmums pieņemts, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē.

Sūdzības iesniedzēji – Pauls, Anča, Jevgēnija Dimpere, Ina Inkēna – norāda, ka sanācijas mērķis ir atjaunot kredītiestādes maksātspēju un apmierināt kreditoru prasījumus, savukārt bankrota gadījumā pamatmērķis ir šos kreditoru prasījumus apmierināt "pēc iespējas pilnīgāk". Iesniedzēji norāda, ka "kreditoru intereses efektīvāk un pilnīgāk var aizsargāt tieši sanācijas procesa ietvaros".

"Sanācijas piemērošana un no tās izrietošā maksātspējas atjaunošana ir primārais mērķis kredītiestādes maksātnespējas iestāšanās gadījumā," uzskata iesniedzēji. Taču likuma normas neļauj kreditoru sapulcei patstāvīgi lemt par sanāciju, ja to neatbalsta administrators un FKTK, un tas, pēc iesniedzēju domām, ierobežo kreditoru intereses un tiesības lemt par jautājumiem, kas saistīti ar viņu īpašumu.

Tāpat cietušie noguldītāji norāda, ka likums ļauj apstrīdēt tikai lēmumu par sanāciju, turklāt tikai gadījumos, kad šāds lēmums ir pieņemts viltus, spaidu vai maldības ietekmē. Savukārt lēmumu sanāciju nepiemērot apstrīdēt nav iespējams.

Jau ziņots, ka Paulam "Krājbankā" bija aptuveni 700 000 latu, no kuriem atgūti tikai 70 000 latu, uzskata, ka pašiem kreditoriem ir jālemj par to, kam atdot naudu. Jau iepriekš Pauls pauda, ka "Krājbankas" klientu nauda ir vienkārši nozagta. "Ko es te varu teikt - kas zagts, tas nozagts," sacīja Pauls, piebilstot, ka tas noticis ar valdības, Finanšu ministrijas un FKTK atbalstu.

FKTK nolēma apstiprināt "Krājbankas" maksātnespējas administratora SIA "KPMG Baltics" iesniegto "Krājbankas" maksātnespējas risinājumu, kurā tiek rosināts sākt bankas bankrota procedūru, jo neviens no saņemtajiem "Latvijas Krājbankas" sanācijas priekšlikumiem nebija praktiski realizējams.

No "Krājbankas" kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).

Rīgas apgabaltiesa Krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu pērnā gada beigās pēc FKTK priekšlikuma, jo pēc Krājbankas mātes bankas Lietuvas "Snoras" bankrota bija atklājies, ka ar bijušo īpašnieku un vadības ziņu no bankas aizplūduši lieli līdzekļi. Par to ierosināts kriminālprocess, kurā aizdomās tur bijušo bankas vadību, tai skaitā Krievijas izcelsmes baņķieri Vladimiru Antonovu.