Latvijas maksājumu bilancē 2012.gads sācies ar tekošā konta deficītu, kas janvārī sasniedza 34,4 miljonus latu. Pērn gada nogalē tekošā konta pārpalikums pieaudzis līdz 43,8 miljoniem latu, bet izmaiņas šī gada sākumā noteikusi galvenokārt ārvalstu investoru gūtā un mājup pārskaitītā peļņa, liecina Latvijas Bankas informācija portālā "Makroekonomika.lv".
Novembrī Latvijas maksājumu bilances tekošā konta pārpalikums bija 1,2 miljoni latu, bet decembrī ārvalstniekiem sniegto pakalpojumu vērtības pieaugums veicināja konta pārpalikuma kāpumu līdz 43,8 miljoniem latu.
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Braukša portālā "Mekroekonomika.lv" skaidro, ka
preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts kopš decembra nav būtiski mainījies, bet tekošā konta negatīvo saldo noteikusi galvenokārt ārvalstu investoru mājup pārskaitītā peļņa, kā arī atsevišķu ES fondu līdzekļu izmaksas apturēšana, kuras dēļ Latvijas kontā ieskaitīts mazāk naudas.
Gan preču importa, gan eksporta vērtībai janvārī salīdzinājumā ar decembri samazinājās līdzvērtīgi, un preču ārējās tirdzniecības negatīvais saldo saglabājās gandrīz nemainīgs – 131 miljons latu (decembrī – 129,7 miljoni latu).
Arī pakalpojumu eksports janvārī sezonāli samazinājās (galvenokārt to noteica pārvadājumu, braucienu un citu saimnieciskās darbības pakalpojumu eksporta kritums), bet, tā kā līdzīgas tendences bija vērojamas arī pakalpojumu importā, to tirdzniecības pozitīvais saldo samazinājās tikai nedaudz (no 94,6 miljoniem latu decembrī līdz 74,6 miljoniem latu).
Janvārī uz laiku tika apturēti atsevišķu ES fondu maksājumi, tāpēc samazinājās Latvijas saņemto kārtējo pārvedumu summa kapitāla kontā (janvārī Latvijas maksājumu bilances kapitāla konta negatīvais saldo bija 0,8 miljoni latu).
Latvijas Banka norāda, ka par ārvalstu investoru uzticības stabilitāti liecināja ārvalstu tiešo investīciju pieaugums (par 57,6 miljoniem latu), kas bija galvenais iemesls tam, ka finanšu kontā veidojās pozitīvs saldo – 16,7 miljoni latu . Savukārt līdzekļu aizplūdi veicināja starpbanku ilgtermiņa aizņēmumu atlikuma sarukums un īstermiņa ieguldījumu pieaugums.
2012. gada sākumā atkal tika pazemināts vairāku ES valstu kredītreitings, un tas varētu liecināt par turpmāku ārējā pieprasījuma samazināšanos un līdz ar to arī Latvijas eksporta attīstības ierobežojumiem, tomēr par attīstības potenciālu liecina augošas ārvalstu tiešās investīcijas.
Jau vēstīts, ka 2011. gada beigās gan bija vērojama nozīmīga preču ārējās tirdzniecības aktivitātes samazināšanās un ievērojami saruka to eksports (un nedaudz arī imports), tomēr bilances līdzsvaram pozitīvs bija ārvalstniekiem sniegto pakalpojumu vērtības pieaugums. Tekošā konta izmaiņas papildus ietekmēja arī ienākumu konta pieaugums, ko radīja ārvalstu investoru zaudējumi šajā periodā
2011. gadā kopumā tekošajā kontā ir bijis neliels deficīts (aptuveni 0,4% no IKP).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!