Ceturtdien "airBaltic" akcionāru sapulcē pieņemts lēmums par prasības celšanu pret Fliku saskaņā ar Komerclikuma 172.pantu - par "airBaltic" nodarītajiem zaudējumiem, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Satiksmes ministrijā (SM).
"Šis kārtējais paziņojums no SM puses mani nepārsteidz, bet tam vēl ir jākļūst par juridisku dokumentu, ko kāda tiesa pieņemtu. Mani advokāti un es mēs gan strādājam pie īstas prasības, nevis paziņojuma pret Latvijas valsti," laikrakstam situāciju komentējis Fliks.
Kā atgādina laikraksts, Fliks gatavojas apstrīdēt sava uzņēmuma "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS) kapitāla daļu pārņemšanu no "Latvijas Krājbankas" meitasuzņēmuma SIA "Atlantijas biroji" puses, tāpat kā BAS piederējušo "airBaltic" akciju pārdošanu valstij pērnā gada nogalē.
"Man jācīnās Latvijas tiesu sistēmā līdz galam un tad, izmantojot investīciju aizsardzības līgumu, arī ārpus Latvijas. Tas, protams, ir galīgi muļķīgi, jo dārgi un ilgstoši, un, kamēr tas notiek, es šaubos, ka kāds investors ienāks "airBaltic". Būtu daudz vienkāršāk vienoties par manu aiziešanu no "airBaltic"," sacīja Fliks.
Kā raksta "Dienas Bizness", nevar izslēgt, ka tieši jauna privātā "airBaltic" investora meklēšana ir iemesls valsts attiecību saasinājumam ar Fliku. Šī lieta Latvijas valdībai ir ļoti steidzama, jo Eiropas Komisija jau izskata jautājumu par valsts pērnā gada nogalē "airBaltic" ieguldītajiem 57,6 miljoniem latu, kam pastāv risks tikt kvalificētiem kā nelegālam valsts atbalstam lidsabiedrībai. Tāpat zināma loma varētu būt faktam, ka šodien tiesā tiek skatītas vairākas sūdzības pret "Krājbankas" administratoru "KPMG Baltics", prasot tā atcelšanu. Arī Fliks ir publiski norādījis uz vairākiem iespējamiem pārkāpumiem no "Krājbankas" administratora puses.
Kā ziņots, Fliks darbu lidsabiedrībā pēc toreizējo akcionāru - Latvijas valsts un BAS - vienošanās pameta pērn rudenī, kad kļuva skaidrs, ka lidsabiedrības zaudējumi ir sasnieguši rekordapjomus. Pašreizējais vadītājs Martins Gauss informēja, ka 2011.gadā lidsabiedrība strādāja ar 77 miljonu latu zaudējumiem.
Satiksmes ministrijā biznesa portālam "Nozare.lv" skaidroja, ka pašlaik juristi gatavo prasības pieteikumu un valsts interešu aizsardzības nolūkos pirms prasības noformēšanas un iesniegšanas precīzas summas par prasības celšanu tiesas instancēm un cita informācija netiks sniegta. Tikko kā prasība būšot iesniegta, sabiedrība tikšot detalizēti informēta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!