2011.gadā koksnes biomasa kā energoresurss tika izmantotstikai deviņās koģenerācijas stacijās un to kopējā elektriskā jauda bija 6,3 MW.No šīm koģenerācijas stacijām lielākais ir Jēkabpilī realizētais SIA "Ošukalns"projekts, kura elektriskā jauda ir 1,4 MW. Savukārt pētījums rāda, ka laikaperiodā no 2011. līdz 2014.gadam tiks realizēti 25 koksnes biomasas enerģijaspārvēršanas projekti.
Lielākas jaudas koģenerācijas stacija tapusi Launkalnē – SIA"Graanul Invest" ar 15 MW siltuma un 6,5 MW elektrisko jaudu. Tikpat lielubiomasas koģenerācijas staciju šis uzņēmums iecerējis uzbūvēt arī Inčukalnā,bet kopējās investīcijas biomasas koģenerācijas stacijā Baltijā varētu sasniegtpat 60 miljonus eiro.
ES kopumā nemitīgi pieaug koksnes izmantošana enerģētikā,bet tajā pašā laikā samazinās īpatsvars koksnes izmantošanai koksnes izstrādājumuražošanai. 2010.gadā 57% no koksnes pieprasījuma nonāca koksnes produkturažošanai, bet 47% – enerģētikā, savukārt 2020.gadā šī proporcija jau tieklēsta visā ES, ka tā būs otrāda, savukārt 2030.gadā ES enerģētika izlietos jau54% koksnes, bet produkcijai paliks vairs tikai 46%.
Interesanti, ka ar no koksnes biomasas saražotoelektroenerģijas apjomu 9 GWh Latvijā vairāk nekā 12 reižu atpaliek no Lietuvasun teju 80 reižu no Igaunijas.
Jaunie projekti palielinās koksnes patēriņu enerģijas pārvēršanā2014. gadā aptuveni par 900 tūkst kubikmetru. Jau ap 2014. gadu varētuveidoties situācija, kad dedzināmās koksnes eksports no Latvijas jauno unrekonstruēto biomasas staciju dēļ var būtiski sarukt. Latvijā tiks novērotamazvērtīgās koksnes ieguves no celmiem,krūmiem, zariem, galotnēm, kopšanas cirtēm meža infrastruktūras objektos, taiskaitā arī atmirušās koksnes izvākšana no meža, apauguma novākšana no grāvjiem,ceļmalām.
Latvijā pašlaik vēl neizmantots potenciāls biomasas koģenerācijāir citam vietējam energoresursam – kūdrai. Latvijas Enerģētikas stratēģijā līdz2030.gadam ir minēta apņemšanās palielināt kūdras izmantošanu vietējāenerģētikā. Taču pašlaik Latvijā iegūto kurināmo kūdru eksportē uz Igauniju,kur to izmanto siltuma un elektrības ražošanai, savukārt pašu mājās taspagaidām darīts netiek, norāda "Dienas bizness".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!