Laikā, kad aviokompānijai „airBaltic” bija nepieciešami papildus līdzekļi, bet „Latvijas krājbanka” bija pārsniegusi atļautos kreditēšanas limitus, nauda lidsabiedrībā iepludināta caur speciāli šim mērķim dibinātām firmām, noskaidrots laikraksta „Dienas bizness” žurnālistiskajā pētījumā.
Viena no šādām firmām ir „KD Jet”, kas tagad mainījusi nosaukumu uz „AB Jet” un pieteikusi maksātnespēju. „KD Jet” ieguldīja „airBaltic: 5,7 miljonus eiro, bet bija tikai darījuma dalībnieks, aiz kura slēpās „Latvijas krājbanka”. Šādu darījumu nācies realizēt, jo banka tajā brīdī bija pārsniegusi pieļaujamos kreditēšanas limitus. Līdzīgi 6,5 miljonus eiro banka iepludināja lidsabiedrībā caur „airBaltic” meitasfirmu „Baltic Airlines”.
„Valdība izdarīja visu, ko varēja šīs situācijas risināšanā, pērnā gada oktobrī noslēgtā vienošanās bija gana efektīvs risinājums, lai arī zināmā mērā pazemojošs airBaltic kreditoriem un to pārstāvim Vladimiram Antonovam,” laikrakstam tagad pastāstījis bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars. Savukārt Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss „Dienas biznesam” norādījis, ka ministrija, pateicoties valdības konsultanta „IBS Prudentia” skaidrojumiem, protams, bijusi informēta par to, kas ir patiesie vienošanās parakstītāji un naudas ieguldītāji. „Mums bija apņemšanās konsolidēt visus aizdevējus un padarīt sistēmu caurspīdīgu. Ar šo vienošanos tika nofiksēta esošā situācija un tas, ka viens otrs no šiem uzņēmumiem tagad iet uz maksātnespēju, ir loģisks iznākums,” tā Matīss.
„Dienas bizness” atgādina, ka saskaņā ar 2011.gada 3.oktobra vienošanos starp valsti un privātajiem akcionātiem „airBaltic” caur dažādiem uzņēmumiem ir saņēmis kopējo finansējumu 70 miljonu eiro apmērā. Finansētāji ir bijuši gan Krājbanka, gan „Snoras”, gan „Investbank”, un visu šo banku vārdā parakstījies toreizējais Krājbankas valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis, gan arī „Taurus Asset Management Fund Limited”, kā arī „Transatlantic Holdings Company”.
Starp finansētājiem parādījās arī tobrīd pilnībā nezināms uzņēmums „KD Jet”. Nav skaidrs, no kādiem līdzekļiem šī kompānija būtu spējīga izsniegt 5,7 miljonu eiro aizdevumu.
„Delfi” jau 2011.gada rudenī vēstīja par aizdomīgo „KD Jet” darbību. Vairākus gadus uzņēmuma īpašuma tiesības tika „dzenātas” pa dažādu Latvijas uzņēmēju rokām, līdz laikā, kad tika dots aizdevums „airBaltic”, uzņēmums formāli piederēja Lietuvas uzņēmējam Jonam Tamulim.