Prestižā Oksfordas ekonomistu un IATA (Starptautisko aviācijas transporta asociācijas) veiktā pētījumā par Latvijas aviācijas ietekmi uz tautsaimniecību secināts, ka šis sektors 2010.gadā ir radījis 105,5 miljonu latu pienesumu ekonomikai, kas atbilst 0,8% no IKP un tas ir salīdzinoši augsts rādītājs Eiropā, norāda laikraksts.
No šiem 105,5 miljoniem no aviosabiedrībām, lidostām un infrastruktūras nākuši 53,6 miljoni latu, pārējais ir ar aviācijas piegādes ķēdi un darbiniekiem saistītais pienesums valsts ekonomikai. Latvijas aviācijas sektors 2010.gadā deva darbu 4400 cilvēkiem, neskaitot visu tūrisma industriju, kas šo skaitli vairāk nekā dubultotu, bet 17,8 miljoni latu ir no aviācijas gūtie nodokļu ieņēmumi.
Aviācijas un ekonomikas ekspertus šajā pētījumā minētie skaitļi īpaši nepārsteidz – tie bija zināmi jau iepriekš. Lai arī vārdā netiek minēts uzņēmums vai institūcija, kas šo pētījumu Oksfordas ekonomistiem ir pasūtījis, noprotams, ka tas kalpo nacionālā aviopārvadātāja "airBaltic" interesēm un ļauj pamatot esošos un nākamos valsts ieguldījumus "airBaltic", secina laikraksts.
"Līdz šim mūsu darbs pie airBaltic un valdības deleģētajiem uzdevumiem balstījās uz izpratni un pieņēmumiem par ļoti svarīgo aviācijas nozīmi valsts ekonomikā. Taču svarīgi, lai arī sabiedrība un uzņēmēji novērtē šī sektora nozīmi," sacīja Satiksmes ministrijas "airBaltic" jautājumā nolīgtā konsultanta "IBS Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.
Jautāts, vai tas nozīmē, ka airBaltic varētu būt nepieciešami vēl papildu finanšu līdzekļi, neskaitot jau nesen valsts ieguldītos 57,6 miljonu latu, Rungainis to neizslēdz, lai arī norāda, ka pašlaik "airBaltic" finansējums ir pietiekams.
"Tā kā aviokompānijai jākļūst rentablai, pie augstajām degvielas cenas un sliktākas konjunktūras, nekā plānots, par papildu finansējumu, iespējams, būs jārunā. Tāpat finansējums nepieciešams flotes maiņai," saka Rungainis.
Jau ziņots, ka "airBaltic" privātā akcionāra Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) akcijas valsts pārņēma pērnā gada beigās, realizējot maksātnespējīgās Latvijas krājbankas komercķīlu. BAS īpašnieks un bijušais airBaltic prezidents Bertolts Fliks iesniedza par to sūdzību tiesā. Paralēli tam par valsts ieguldīto naudu "airBaltic" sāka interesēties arī Eiropas Komisija, jo ES nav atļauts no valsts puses subsidēt brīvajā tirgū strādājošas kompānijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!