Valsts uzņēmumu pārvaldei veidos jaunu institūciju  (2)

Plānots, ka Centralizētās pārvaldības institūcija (CPI) Ministru kabineta pārraudzībā savu darbu sāks no 2013.gada 1.janvāra un tās funkcijās būs kapitāla daļu pārvaldība un atsavināšana, korporatīvās pārvaldības principu ieviešana, uzņēmumu finanšu mērķu noteikšanas uzraudzība, valdības konsultēšana, informācijas atklātības nodrošināšana par uzņēmumu darbības un valsts aktīvu izmantošanas efektivitāti, kā arī izvirzīto mērķu sasniegšanas izvērtēšana.

CPI gada budžets plānots 430 000 latu.

CPI būs kapitāla daļu turētāja uzņēmumos, kuri darbojas tirgus apstākļos un peļņas gūšana ir pamatmērķis, savukārt nozaru ministrijas turpinās pārvaldīt uzņēmumus, kuriem ir izteikti nozares politikas mērķi un kuri saņem valsts dotāciju.

Neatkarīgi no kapitāla daļas turētāja paredzēta cieša sadarbība starp CPI un nozares ministriju kapitālsabiedrības mērķu noteikšanā un sabiedrības pārvaldīšanā. Jāņem vērā, ka pirms kapitāla daļu nodošanas CPI tiks izvērtēts, kuras no esošajām kapitālsabiedrībām būtu pārveidojamas par tiešās pārvaldes iestādēm, kā arī – kādos gadījumos valsts kapitāla līdzdalība uzņēmumā nemaz nav pamatota un nepieciešama.

Reforma paredz uzlabojumus arī dividenžu politikā, nosakot, ka minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 25%, bet katrai kapitālsabiedrībai tiek veikts individuāls izvērtējums par dividenžu apmēru atbilstoši tās darbībai, rezultātiem un attīstības plāniem.

EM sola, ka izmaiņu rezultātā sabiedrībai arī būs iespējas iepazīties ar valsts kapitālsabiedrību rezultātiem, finanšu rādītājiem, pārvaldības struktūru, ievērojot komercnoslēpuma ievērošanas prasības.

"Valsts uzņēmumu pārvaldība ir viena no jomām, kur Latvija saņēmusi pamatotu kritiku gan no starptautiskām organizācijām, gan arī pašmāju uzņēmēju organizācijām. Valsts uzņēmumu pārvaldībai būtu jākalpo kā labajai praksei, bet diemžēl līdz šim esam atpalikuši arī no saviem tuvākajiem kaimiņiem, kuri jau patlaban bauda labākas valsts kapitālu daļu pārvaldības sniegtās iespējas. Tāpēc valdības lēmums savā ziņā ir vēsturisks, jo esam spēruši lielu soli tuvāk labai, efektīvai un profesionālai valsts kapitāla daļu pārvaldībai" uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Valdības lēmums arī apliecinot, ka šī koalīcija ir gatava īstenot līdz šim nepamatoti ilgi atliktas reformas, kas ir būtiskas visas ekonomikas konkurētspējai un sabiedrības uzticības atjaunošanai valsts pārvaldei un politiķiem, norāda nozares ministrs.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar citām nozaru ministrijām laika posmā līdz maija beigām sāks novērtēt kapitālsabiedrības un izstrādāt reformas ieviešanai nepieciešamo normatīvo bāzi. Plānots, ka Ministru kabinetā nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos tiks pieņemti līdz vasaras beigām, bet septembrī tos sāktu skatīt Saeima.

Līdz gada beigām plānots pabeigt kapitālsabiedrību izvērtēšanu un arī izraudzīties CPI vadītāju, lai no 2013.gada CPI sāktu darbu un no 2014.gada varētu sākt pakāpenisku kapitāla daļu turētāja maiņu no ministrijām uz CPI, tādējādi ieviešot daļēji centralizēto pārvaldības modeli.

Valstij pilnībā (100% līdzdalība) pieder 67 kapitālsabiedrības, piecās kapitālsabiedrībās valstij ir izšķiroša ietekme, 75 kapitālsabiedrībās – valsts līdzdalība ir mazāka par 50%, savukārt 26 kapitālsabiedrībā valstij ir netieša ietekme (valsts kapitālsabiedrību meitas sabiedrības). Saskaņā ar Valsts kases informāciju 2010.gadā ieņēmumi valsts budžetā no dividendēm veidojuši 108,1 miljonu latu, bet 2011.gadā – 115,5 miljonus latu.