Gadījumā, ja sabiedriskie mediji izstāsies no reklāmas tirgus, apvienotās komerctelevīzijas tirgus daļa pieaugs līdz teju 100%. Tas būtu gadījums, kad KP varētu izmantot tiesības likt apvienošanās dalībniekiem daļu savu aktīvu pārdot, norādīja Striks.
Viņš gan arī atzina, ka vieglāk būtu bijis aizliegt TV3 un LNT apvienošanos, taču tad būtu riski, ka LNT varētu izstāties no tirgus.
Akceptējot abu televīziju apvienošanu, izvirzīti vairāki nosacījumi. Būtiskākais no tiem paredz KP tiesības pieņemt lēmumu par darījumā iesaistīto pušu aktīvu atsavināšanu trešajām personām, kas nebūtu saistītas ar apvienošanās dalībniekiem.
KP rīcībā patlaban nav pilnvērtīgu kontroles iespēju tik apjomīgu darījumu gadījumos, tāpēc Saeimai būtu jādomā, kā risināt šo jautājumu. Iespējams, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) vajadzētu uzticēt kontroli pār kapitāla izcelsmi licencēšanas procesā.
KP vadītājs arī pastāstīja, ka apvienošanās darījumu varētu pabeigt jau līdz šā gada beigām. Savukārt to, vai TV3 īpašnieks - starptautiskais mediju koncerns MTG piekritīs striktajiem KP izvirzītajiem nosacījumiem, Striks nekomentēja, norādot, ka to jāvaicā pašiem apvienošanās dalībniekiem.
Jau ziņots, ka Konkurences padome (KP) atļaujot TV3 kanāla māteskompānijai "MTG Broadcasting AB" iegādāties AS "Latvijas Neatkarīgo Televīziju" (LNT), noteica, ka gan TV3, gan LNT jāpaliek bezmaksas virszemes apraidē līdz nākamā gada beigām, abiem kanāliem būs jāsaglabā atsevišķas ziņu redakcijas un vismaz 21% satura jābūt Latvijā veidotajam. Turklāt KP patur tiesības līdz 2017.gada beigām likt apvienošanās dalībniekiem pārdot daļu savu aktīvu.