Ēnu ekonomika samazinās: pērn tās īpatsvars bijis 30,2%  (21)

Tās autori ir Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Tālis Putniņš un Ventspils Augstskolas mācību prorektors Arnis Sauka.

Kopumā ēnu ekonomikas īpatsvars samazinājies visās Baltijas valstīs - Lietuvā ēnu ekonomikas īpatsvars kopējā ekonomikā pērn samazinājies no 18,8% līdz 17,1%, bet Igaunijā - no 19,4% līdz 18,9%.

Pētījumā ēnu ekonomikas apjoms Baltijas valstīs tika mērīts, analizējot ienākumus, darbinieku skaitu, aplokšņu algas, kukuļdošana (procenti no ienākumiem, kas tiek maksāti, lai "kārtotu lietas") un korupcija (procenti no līguma summas, kas tiek maksāta, lai nodrošinātu valsts pasūtījumus).

Pērn Latvijā samazinājies to uzņēmumu skaits, kas slēpj atsevišķu peļņas daļu no valsts - ja 2010.gadā tie bija 33,7%, tad pērn 26,5%. Šis indekss samazinājās arī Lietuvā - no 16,6% līdz 16% - un Igaunijā - no 11,4% līdz 9,7%.

Latvijā samazinājies arī bez līguma nodarbināto skaits - no 14,6% 2010.gadā līdz 11,6% pērn. Lietuvā šis indekss samazinājās no 7,9% līdz 7,3%, bet Igaunijā saglabājās nemainīgs - 9,7%.

Arī aplokšņu algas pērn Latvijā tika maksātas mazāk nekā 2010.gadā - rādītājs no 35,5% noslīdējis līdz 29,1%, Lietuvā audzis no 15,8% līdz 17,4%, bet Igaunijā niecīgi samazinājies - no 19,6% līdz 19,4%.

2010.gadā Latvijā nedaudz samazinājusies arī uzņēmēju maksātā summa kukuļos - no 10,8% līdz 8,9%. Lietuvā šis rādītājs audzis ievērojami - no 9,3% līdz 12,9%, turpretī Igaunijā tikpat kā nav mainījies - no 5,6% līdz 5,5%.

Pērn procenti no līguma summas, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu, samazinājušies tikai Latvijā - no 9,5% līdz 6,6%, turpretī Lietuvā audzis - no 5,9% līdz 7,6%, arī Igaunijā audzis - no 2,2% līdz 3,4%.

Pētījums tika veikts šā gada aprīlī un maijā, pētījumu kompānijai SKDS aptaujājot 503 Latvijas, 502 Lietuvas un 500 Igaunijas uzņēmumu īpašniekus vai vadītājus. Šā gada pētījumā piedalījās trešdaļa respondentu, kas pērn.

Indeksā tika mērīta Baltijas valstu ēnu ekonomikas apjoms iekšzemes kopproduktā, neietverot valsts sektoru un melno ekonomiku (kontrabandu un nelegālos pakalpojumus).

Jau ziņots, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu un Finanšu ministriju (FM) trešdein rīko konferenci "Ēnu ekonomika Latvijā: Vai gaisma tuneļa galā redzama?" ar mērķi analizēt ēnu ekonomikas indeksa dinamiku.

LTRK iepazīstinās klātesošos ar darbaspēka nodokļu reformu legālās jeb "baltās" ekonomikas īpatsvara vairošanai.

Konferences pēcpusdienas sesijā plānota paneļdiskusija.